30. Marts 2018

• sad but true
• 30.3.18 01:05
• Es katru rītu ceļos.
  Katru dienu stumju savu mazo depresiju prom(ka kuro dienu tas sanāk).
  Šī pasākuma ietvaros, es katru dienu trenējos, apzinīgi eju uz darbu, piedomāju pie ēšanas, ikdienas gaitām, cenšos visu izkārtot, lai nav steiga un lieka stresa, nesmēķēju un nelietoju alkoholu(nu labi dažas reizes gadā), neballējos.
  PAr šo nesmēķēšanu nedzeršanu un neballēšanos ir vairāk tadēļ lai varētu trenēties un prātīgi nodarbināt sevi.
  Nedzeršanas dēļ arī man nav draugu, jo tie kas bija, izradās vienkārši pudeles brāļi, un ar cilvēkiem, kuri nedzer viņi īpaši nedraudzējas. Jo tie ir atkritēji, kreisie.
  
  
  
  Un tad reizēm mazā depresija uztaisa kick in.
  Parādās doma "nafig trenēties, tu tā pat būsi nelaimīgs, atgriezies pie alkoholisma, paskat cik viņiem ir jautri. un paskat šie jauki sadzērušies pārīši, a tev pat meitenes nav!
  Un redzi viņiem ir draugi, viņi kopā izklaidējās,priecājas, taisa sūdus, un bīda lietas(te pieslēdzas mana saprāta balss, kura paziņo "bet 10x lenāk nekā cilvēki skaidrā), a tu ko? neko, jo Tev nav ar ko!"
• Mūzika: Shanti People - Tandava
• 3 rakstair doma