29. Decembris 2017

• 29.12.17 10:26
• Vienmēr esmu sapņojis, ka varētu atgulties divānā, ērti iekārtoties, un skatīties griestos, kur būtu pielimēts kāds supermodeles, Betmena, Džokera, H.Kvīnas, zvaigžņu, vienradža, vai vienalga kā plakāts. Un tad iesāk savu sakāmo ar "Sveika Ciba! Es gribētu parunāt par..."
  Bet tā vietā es iešu šo sapni pastumt maliņā, uztaisīt savus muguras vingrojumus, plus parējos spēka vingrojumus, un loka šaušanas imitācijas ar fitnesa gumīju. Cerībā ka tas ko dos manam hobijam/sportam/brīvā laika pavadīšanas veidam. Jo aiziet uz treniņu es nevaru, jo
  1)atrodos Jēkabpilī un ziemā te nav kur to darīt pilnvērtīgi. iet ārā plānas drēbēs salt, man nav ne vismazākas velmes. Lai gan to pāris reizes esmu jau izdarījis. Taču to nevar nosaukt par pilnvērtīgu treniņu. Drīzāk par "Man visu piedrāzt, esmu vienradzis!"
  2)Arī Rīgā atrodoties es jūtos slikti ka dodos uz treniņiem, un daru to kas man sagādā prieku. Kādēļ? Esmu dzirdējis pārmetumus. Vienmēr arī kad izeju no mājas, škiet ka saņemu pārmetu, vismaz domu līmeni.
  
  Vēl es prātoju kas cilvēkiem ir ar to digitālo komunikāciju. Man nav laika bakstīt telefonu, kad es kaut ko daru. dzirdot"Bet tu jau paralēli vari uzrakstīt Whatsapp" man gribas teicējam mest ar to kas ir pie rokas(dīvaini, bet parasti tie ir smagi priekšmeti tājā brīdi). Jā , velns pār stenderi, es noteikti ar lāpstu rokot varu ar otru roku rakstīt, sēžot pie stūres, šaujot ar loku, vingrojot, cērtot ar cirvi, vai vispār ejot ārā ziemā noteikti gribās vilkt ārā telefonu un rakstīt. Jā es varētu pārtraukt uz to brīdi, bet nu nezinu, man nešķiet loģiski pārtraukt darbu lai vnk pačatotu.
  ja telefonā nebūtu navigācija, e-pasts, fotokamera(laba) es labprāt pārietu uz podziņtelefonu, kurš nespēj čatot. Šī doma bieži ienāk prātā.
  Iespējams tas ir kāds žagatas sindroms, vai vnk nesaprašana, ka cilvēks ir ievilkts/nozombēts un ka citi tādi nav, un ka kādam cilvēkam ir dzīve. varbūt ne intresanta, bet ir. un ka cilvēki spējot nolikt telefonus malā, spēj sasniegt skaistas un labas lietas.
  
  Gandrīz katru dienu, kuru es pavadu Rīgā, domāju par to, kāds ir cilvēku tīrības līmenis? vai es tiešām esmu kārtīgāks un tīrīgāks par vidējo cilvēku? tas ir slikti? jā, es tiešām sāku domāt, ka velme dzīvot tīrā vidē ir slikti.
• 0 rakstair doma