28. Augusts 2009

• Prakse
• 28.8.09 17:58
• ka man negribās pamest šo vietu ko es saucu par majām, jo tās tiktiešām ir manas mājas, visās nozimēs.
  Te viss ir tik skaisti, tik patīkami tik majīgi, es vēlētos to visu apskaut un nelaist vaļā.
  jo šoreiz es zinu ka tik drīz es atkal šejieni neieraudzīšu.
  skatoties un mantu kaudzi kas man ir sakramētas ko ņemt līdzi man vai asaras birst.
  Tas viss ir mans un tas viss ir pelnijis būt Te, būt ar mani te nevis citur,
  laiks nešķiet ilgs līdz 8 oktobra pēcpusdienai, biš vairāk kā menesis, bet tā būs mužība, kuras laikā es teoretiski iemacīšos praktiski to ko es zinu teoretiski.
  
  ši nav paradīze, bet te ir ieguldīts daudz darba ko esmu darijis ar prieku, un iedomājoties ka tikšu uz menesi atrauts man šķērmi metās.
  tas certās.
• 1 rakstair doma