19. Aprīlis 2009

• vienspunktspieci
• 19.4.09 19:31
• Istaba pārkārtota, veļas samazgātas, viss sakārtots. tagad mierīgi dzeru tēju un ostu mandarīnu smaržu, izbaudu pedējo saules stundu.
  un nevaru saprast daudzas lietas.
  tik nesen vēl bija tagad jau nav un tikai tādas lietas pēc, bet tomēr tas būtu tik komplicēti!
  un tagad jau atkal šis, man jau patikās, bet man liekas tas atkal parāk komplicēti.
  nu kadēļ gan nevar viss manā dzīvē būt vienkaršāk. viss te pat uz vietas nevis kaut kur tālu?
  es pat uz doto mirkli nevaru noformulēt kas un kā, bet varbūt vaidzētu lai tas nerada problēmas, bet man liekas ka ir jau radijis problēmas, un man tas netīk, nu itnemaz!
  Nesakiet ka es nezinu ko vēlos. es zinu gan, tikai es jūtos kaut kā savādi šobrīd, un nēesmu pārliecināts par sevi.
  
  Visu dienu aizvadiju domāšanai, bet es ne pie kāda gala nenonācu, kadēļ?
  jo es pagaidām esmu neziņā par to kas notiek un kadēļ.?
  vai tomēr mazāķ? un viss tadēļ ka nejūtos īsti gatavs.
  un laikam jau atkal tuvojas laiks kad mana vienīgā milestība būs basģitāra un diez cik ilgi šoreiz atkal divus gadus?
  
  un kas par to ka esmu palaidis atkal visu garām.
  bet man riebjas tikai viena lieta, neziņa. tad kad tu nezini vai tam ko tu dari ir kāda jēga, iepriekšējā gadijumā sanāca ka nav jēgas, un tagad es pat baidos, jo kaut kas jau atkal atkārtojas, un tas nav tas ko es vēlos.
  
  bet ir vēl viens biedējošs faktors. man ir sajūta ka es reizēm sarunājos ar sevi.
• 0 rakstair doma