Idja dál lea.

Thu, 22 May 2014 23:21:41 GMT

akmens pļavas, ziemeļu vēji, majestātiskie kalni..

lēnām tuvojas pavasaris. vēroju kalnus, kas ietinušies miglā un baudu sarkanvīnu. polārā diena ir maģiska. vēlētos tajā pazust un nekad netikt atrasta.

pārmaiņas

Tue, 25 Feb 2014 16:50:30 GMT

himēras, kas ieķērusies manos plecos, vairs nav. es svinu dzīvi.

šonakt

Thu, 12 Sep 2013 21:09:48 GMT

skaistākā ziemeļblāzma, ko esmu redzējusi. neskaitāmu krāsu un gaismas strēļu deja zvaigžņotajās ziemeļu debesīs. maģiski.

Mon, 02 Sep 2013 16:47:57 GMT

es pēc 2 nedēļām būšu latvijā (nu gandrīz vai asaras acīs). gribu jūs satikt un parunāt latviski.

katram savs karš

Fri, 30 Aug 2013 12:01:15 GMT

vakar pie mums caur couchsurfing palikusī amerikas ebrejiete (kuras senču lielākā daļa tika iznīcināta holokaustā) centās ieskaidrot, ka vislielāko daļu ebreju nogalināja poļi... jo polijā taču ir aušvice.

Mon, 26 Aug 2013 19:08:44 GMT

Manās delnās bija ieķērušies milzīgi maitas putni. Nekad mūžā nebiju redzējusi kā tie izskatās, bet es zināju – tie ir viņi. Četri maitas putni, katrs kā stihija. Iegrābušies ar asajiem nagiem manā sausajā miesā. Es vēlējos aizdzīt tos prom un aizklejot prom pa pasaules takām, bet... Es biju šeit, starp tumšajiem vārtiem, sašķeltajiem prātiem un zudušajām sajūtām.

Melnīgsnējās formas un silueti slīdēja man apkārt, lūdzot palīdzību. Bet es nemaz negrasījos krist zemē un laizīt viņu iekaisušos labirintus... Lai viņi paši nobeidzas savā mirstības svaigumā.

Es apgūlos zemē. Putni bija aizlaidušies. Drīz es sašķelšos kā neauglīga zeme un sajūtu atvasaras kareivji manu miesu izmetīs klusajā bezgalības tunelī. </i>

Fri, 23 Aug 2013 09:57:13 GMT

Jaunie Tromso tūrisma katalogi no ārpuses bija iesieti baltā papīrā.
Atplēšu vaļā un tur ietinamā papīra iekšpusē uz katras lapas dzejoļi... latviešu valodā. Desmitiem
iesietu paciņu un visām apkārt latviešu dzeja. Biju pārsteigta un neizpratnē, bet nebija laika ne
jautāt, ne lasīt...varbūt katalogi iespiesti Latvijā, bet par to neliecināja nekāda informācija..
Ātrumā neizlasot nevienu dzejoli izplēsu kādu no lapas un iebāzu kabatā, kamēr nav izmesti laukā.
Un tur:

"pārāk ilgi mani spēlējusies prombūtne - laiks
pārnākt mājās saritināt pasaules vēju mazumā
atvirzīt malā platos visur skrejošos ceļus
un atrast atpakaļ to vienu visīstāko taku
kas nekad neaizaug
jo vienmēr kāds laiž savu mīlošo sirdi ravēt sak:
ej nu zini?- nāks pasaules gājējs mājās...lai
neķeras kāja

jā pārāk ilgi manī spēlējusies prombūtne un nu
satinu pasaules vējus
atvirzu malā platos visur skrejošos ceļus un eju-

kamēr vēl nav modusies atbalss
un kamēr vēl arī takas ravētāji stāv tieši
vaļā pavērtos vārtos un
mani gaidot vēl siltās balsīs-

nevis atmiņu atbalsīs
klusiņām sarunājas"

Fri, 02 Aug 2013 20:56:20 GMT

šodien mežā uz mani šāva. lode ieurbās zemē un nokūpēja kādus 10 metrus no manis. iespējams, tas bija kāds mednieks, kurš noturēja mani par dzīvnieku. šāviena brīdī pētīju koku, kura galotne dziļi ieaugusi zemē.

jā. ļoti regulāri gāju tur fotografēt, tā bija kļuvusi par manu iecienītāko vietu. un tur smaržoja pēc latvijas. diezgan bieži tur pārņēma neomulīga, bet tajā pašā laikā aizrautīga sajūta. dažkārt aizejot, nenosakāmu iemeslu dēļ vienkārši devos prom. tagad jau pavisam.

Fri, 31 May 2013 20:38:08 GMT

kaut kāds trakums. esmu gandrīz 400 km virs polārā loka un te ir karsts!

Thu, 31 Jan 2013 10:46:52 GMT

māte vēja māsa

Wed, 28 Nov 2012 22:07:07 GMT

raven night
take me home

nord norge

Tue, 27 Nov 2012 16:23:08 GMT

šeit divos dienā

Fri, 09 Nov 2012 11:00:07 GMT

šodien beidzot skatīšu satyricon dzīvajā. pati pilnība šim ziemeļu nostūrim, kad polārā nakts strauji tuvojas.

Wed, 31 Oct 2012 20:48:44 GMT

stāvēju upes malā un vēroju kā plaisā ledus. šķita, ka kāds sasalušajā segā ieplēš smalkas brūcītes, kuras nemanāmi aizvijas uz jūras pusi.

Thu, 25 Oct 2012 23:38:02 GMT

cīņa ar himēru. bet nakts ir manā pusē.

Sun, 21 Oct 2012 13:59:53 GMT

aizvakar uzsniga pirmais sniegs. uz astoņu mēnešu palikšanu.

Tue, 16 Oct 2012 12:24:12 GMT

Šī māja atrodas klusā nomalē. Tai apkārt plešas milzīgi lauki un tālumā redzams biezs, neaptverams mežs. Vējš, ieskrienoties klajumā, mēdz dauzīties logu rūtīs. Šķiet, tas arī vēlas iekļūt mājā, kurā vienmēr pārņem siltums un nepierasta mājīguma sajūta. Tur apstājas laiks - malka krāsnī klusi sprakšķ, smaržo pēc vārītiem kartupeļiem, un mazs sunītis snauž galda apakšā.

Un tā viņa aizgāja.
Klusi un mierīgi, saliekot rokas klēpī un lēni aizverot acis. Mazajā istabā ar veco mūriņu, nodzeltējušiem aizkariem, mazo lodziņu, tamborēto galdautu un latvju tautumeitas lelli uz kumodes.

Es aizveru acis un šķiet, ka esmu tur klāt. Redzu kā viņa, turot rokās spilgtu gaismu, lēnām iznāk no mājam. Balta un gaiša, kā dvesma starp citiem iļģiem, viņa izgaismo tumšo nakti un aizslīd uz meža pusi.

rudens saulgrieži

Sat, 22 Sep 2012 16:44:58 GMT

vakar atradu mežā ziemeļbrieža galvaskausu ar vienu ragu.
šovakar kursim ugunskuru mežmalā pie upes.

Wed, 05 Sep 2012 16:45:30 GMT

vakar tik ļoti saskumu pēc latvijas, ka piecēlos nakts vidū un notiesāju vairākus no mājām atvestos maiguma zefīriņus

Tue, 17 Jul 2012 20:40:38 GMT

norvēģijas ziemeļos šobrīd zied ceriņi..

Thu, 14 Jun 2012 10:27:43 GMT

Nedaudz vairāk kā vienu mēnesi esmu Norvēģijā, apmēram 500 km virs polārā loka. Izklausās auksti, bet pirms 2 nedēļām šeit sākās pavasaris.
Apmēram līdz augusta vidum šeit ir polārā diena. Dažreiz pa dienu līst lietus, bet pusnaktī spīd saule.
Šorīt devos savā ikrīta skrējienā pa meža ceļu- garām kalnu upītei un mazajiem ūdenskritumiem. Ir tik labi nogurt, padzerties no strautiņa un nomazgāt seju aukstajā ūdenī...
Skrienot atpakaļ, kāda radība lielā ātrumā joņoja man pretim. Biju pārliecināta, ka tas ir suns, bet, skrienot tuvāk, pamanīju, ka tas ir zaķis. Viņš pielēca man diezgan tuvu, laikam mani ieraudzīja un milzīgā ātrumā iespriņģoja krūmos.

Dažkārt elpa aizraujas no dabas skaistuma un šķiet, ka esmu sapnī.

Wed, 06 Jun 2012 11:08:01 GMT

Tue, 08 May 2012 20:37:42 GMT

sēdēju uz mājas lieveņa un elpoju.. vēl tikai nedaudz šejienes gaisa.. vēl tikai nedaudz

rīt dodos uz ziemeļiem... uz ilgu
šogad man būs divi pavasari

Mon, 30 Apr 2012 21:20:22 GMT

Pirms divām nedēļām no skapja dziļumiem izvilku vecu plastmasas minolta fotoaparātu. Nopirku visdraņķīgāko foto filmiņu, ko varēja izvēlēties no mazpilsētas fotoveikala piedāvājuma, nedaudz nosmīkņāju par momentuzņēmumu estētikas nodomiem, bet nolēmu iemūžināt pēdējās trīs nedēļas pirms aizbraukšanas.
Tagad jau aparātā sakrituši kadri ar piemājas mīļāko koku, draugiem vecrīgā, meža taciņām, tējas dzeršanu, paģirainiem rītiem, kautkādiemnebūt Viļņas metālistu underground pagrabiem, barbakanas, otriem krastiem, saullēktiem peļķēs, ceļiem mājup un skatiem no kalnu galotnēm..

Skumjas un nostaļģija ieņēmusi citu formu, mēģinu nošķirt, lai netiek klāt. Lai paliek tikai tas, ko izvēlos.
Vieglums. Un prieks. Par spīti tam, ka gribas aptvert, paspēt savilkt sevī visu, kas ir apkārt. Zinu, ka pietrūks. Zinu, ka sapņos apskaušu piemājas ozolu, staigāšu pa rasas pļavām un skriešu pretī horizontam..

Sat, 14 Apr 2012 20:57:27 GMT

es gribu būt akmeņaina zeme