ir mirkļi kad ar draugu atbalstu ir par maz, nav tās sajūtas, ka zini, ka mājās gaidīs ģimene...
ir sāpīgi, ja lūdz un Tev pagriež muguru...
nekas es jau nesaku un nevēlos, lai mani žēlo un ko nu vēl lai auklē, bet man sāp, ka iedirš dvēselē tad kad ir visgrūtāk...