a man pofig, ka līst.
uz darbu atnācu pēc pusvienpacmitiem, ataisnojumu nosūtot priekšniekam un kolēģei īsziņā, pusdienās ietestēju jaunatvērto ēkas ēstuvi, kur pilnīgi nejauši satiku Lienīti. Baigi labā rīgas kafija (tā kā īru, tikai ar balzāmu, protams), bija riktīgi stipra un ņammīgs putukrējums. Tagad es saku, ka var dzīvot.
juhū