![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
14:46
te nu tā ir, mana atzīšanās - jā, es esmu ļoti nekārtīga.
es varu savilkt kā magnēts ap rakstāmgaldu visas mājas tējkarotes, un atstāt tās mirkstam pelēt sākušos kafijas biezumos. var teikt, ka viss galds pilns ar krūzēm. bet - kā anekdotē fizikas stundā, kur trauks pilns ar akmeņiem, bet atrodas vieta arī smiltīm un pēc tam arī ūdenim - vēl virs krūzēm krājas sen izēstu šokolādes un kafijas krēma bundžiņas, vecas receptes, piecas krēma tūbas. un visur - guļamistabā, koridorā, virtuvē - iesāktas zāļu paciņas, grāmatas uz žurnāli, kas visi kā viens tiek "šobrīd lasīti", salvetes, konfekšpapīri, dziesmu svētku dalībnieka nozīmīte, glabājami čeki, nagu vīlītes un lakas, maisiņi un lentītes. es paēdu pusdienas dzīvojamā istabā uz dīvāna, noslauku muti, bet šķīvis jau zina, ka viņam būs jāpaliek turpat līdz reizei, kad gādīga roka viņu nomazgās (var jau būt, ka arī manējā). varbūt līdz brīdim, kad vienkārši beigsies tīrie šķīvji.