Šorīt es te nāku un debesis kārdinoši zilas, mazu, baltu mākonīšu izraibinātas, balta lidmašīnas pēda pāršķel telpu virs Strēlnieku ielas divos gabalos - nu tik skaisti kā jebkurā citā gadalaikā, kā jebkurā citā skaistā valstī.
Un Mirzo Ulugbeks, aizvien koši zaļo lapu ieskauts, it nemaz nebija nosalis, kanālu sargādams.