Pēc visiem dzirdētajiem stāstiem par šausmām, kas šobrīd darās VIDā, es nudien neticēju, ka pusotrā stundā visu var sākt un beigt. Jupī. Labprāt aiznestu ziedu klēpi tai sievietei (izskatījās pēc konsultāciju daļas vadītājas, jo no sešām kabinetā esošajām konsultantēm šī vienīgā bija kundze "gados", vissolīdāk tērpta un citas ik pa laikam nāca viņai prasīt padomu). 50 min konsultācija, gājiens uz banku, nāciens atpakaļ uz VID, un lieta darīta. Pati piedāvāja caurspīdīgo kabatiņu un saspraudes.
Valstij biju parādā kādus 13 latus, to atrēķinās no attaisnoto izdevumu izmaksājamās summas.
Tagad gribu izrubīties.
ā un vēl uzzināju šādus tādus interesantus faktus, ka šāda tāda laba iestāde autoratlīdzības līgumos bija smuki sarakstījusi, ka maksās valstij pienākošos 15%, bet patiesībā nav vis samaksājusi. Bet VIDam par to, saprotams, klusēju kā partizāns.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |