oij, man vispār tādas mazliet kā prieka trīsas attiecībā uz to, kas būs rītdien.
no otras puses - brīžiem ir tāds vājprāta drebulis par to, kas būs pēc 2 nedēļām.
no trešās puses savukārt ir tā, ka aizvakar nespēju aizmigt, jo saprotu, ka principā vecums ir klāt un ka dzīve iet uz leju un ka var jau var stāstīt pilnām mutēm, ka trīsdesmitgadnieka vecums ir vispār afigeķ labākais laiks dzīvē, bet vispār jau dzīve tikai sākas pēc četrdesmit, tomēr tomēr.
Jā, es novecoju, jā. Un man no tā paliek grūti. Un kas ir vēl trakāk, tad ar katru gadu tie gadi skrien aizvien ātrāk.
p.s. par to, ka katru gadu šķiet, ka aizvien ātrāk gadi skrien uz priekšu, starp citu, reiz lasīju, ka tas nav šķitums, bet reāli objektīvs šķitums, jo, cilvēkam pieaugot un novecojot, viņa organisma dzīvības procesi palēlinās, tāpēc pasaules objektīvais ātrums viņam šķiet lielāks proporcionāli pret viņa paša iekšējo fizioloģisko ātrumu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |