un tā rudens smeldze, tā rudens smeldze - ir iekšā.
man šovakar ir vakars pirms pirmā septembra. jo brīvdienas ir beigušās un sākas jauns cēliens. nav jau arī nemazām tas septembris aiz kalniem.
aceros no vidusskolas - dikti daudz bij jāmācās, bet piecus gadus vecākā Linda B. teica, ka muļķības - tāds laiskums, kā tagad, nekad vairs nebūšot (par pensijas gadiem nerunāsim). kaut kad es pati, manuprāt, arī šito sapratu - vilciens tagad iet tikai uz priekšu un pienākumu kļūst aizvien vairāk. skola, augstskola, augstskola un mazliet darbs, darbs, darbs, daudz darba, daudz darba un augstskola, māja, bērni... 4 knapas nedēļas atvaļinājuma, darbs, darbs. skaista šī vasara bija. kā gāju uz tirgu dažas reizes. kur tur vēl gāju. skaisti, jā. kā oāze tai visā dzīves ritmā. vai mirāža varbūt.
nē, kā jau teicu - es priecājos par to, kas sākas rīt, bet Tu jau saproti...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |