ō, šorīt es tīšām izkāpu no troļļuka vienu pieturu iepriekš, gāju un baudīju pavasara smaržu.
gāju un noticēju, ka es kaut kad atkal būšu priecīga. te es runāju par to iracionālo prieku, kad gribas iespiegties un palēgties. par to, kurš uznāk kaut kādos absolūti nepiemērotos brīžos tāpat vien. pavasarī biežāk nekā citos gadalaikos :-)
Bet, runājot par šo, es izlasu un laikam nav tā īsti skaidrs, bet es gribēju teikt, ka man šķiet daudz vairāk plusos, nekā mīnusos. okei, protams, ir zināma nostaļğija pēc kaut kādām lietām, kuras ar Tevi atļāvos darīt tikai savos 18, jo diez vai tagad es mestos uz grīdas pirmajā randiņā ēst makaronus bez rokām ;-) bet kopumā tā attīstības spirāle iet likumsakarīgi uz augšu un man prieks, ka mēs spirālējamies tai līdzi.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |