aanticulturee's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are 20 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in aanticulturee's LiveJournal:

    [ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
    Thursday, January 25th, 2007
    11:04 am
    Iznirt no prāta dziļumiem un šūpoties vienkāršo sajūtu sīkajos vilnīšos. Baudīt sauli.
    Wednesday, January 24th, 2007
    10:59 am
    Man cauri kā mugurkauls ir nostiepta eksistences aukla, savīta no ķērpju un trūdējušu lapu šķiedrām. Spuraina un caurumaina, pēc rudens smaržojoša un nestipra.
    Tuesday, January 23rd, 2007
    10:56 am
    Smilšukaste manā galvā. Atmiņu un fantāziju rotaļu laukums. Ēnu un rēgu slidkalniņš. Joku un smieklu peldbaseins.
    Friday, January 19th, 2007
    11:05 am
    No rīta tu pacelsies pāri miegam. Mazliet, mazliet virs tā; kā migla mazliet virs zemes. Tikpat tālu no nomoda kā no debesu augšas. No rīta es pacelšos pāri miegam, pavisam tuvu.
    Thursday, January 18th, 2007
    11:15 am
    Zaļas gļotas veļas pāri. Reizēm saldas kā marmelāde uz tortes. Reizēm sāļas kā jūras viļņi.
    Wednesday, January 17th, 2007
    12:49 pm
    Vai kāds ir mājās? Jautājums kā smaga kurpe salauž kartona spēļu klucīšus. Piespiež pie zemes un liek elpot grīdas putekļus. Es vienkārši esmu tur, kur esmu.
    Tuesday, January 16th, 2007
    10:44 am
    Terase un margas ap to. Gluži tāpat kā vientulība un smaidošas sejas ap to. Gluži tāpat kā saules stari, kas okeānā paliek slapji un kasa zivīm muguras. Gluži kā tu, kad aizver acis.
    Monday, January 15th, 2007
    12:35 pm
    Viņa atvadījās un aizgāja. Tu viens visu nakti gāji pa zilganas mēnesnīcas apspīdētām pļavām, brīžiem dejojot un brīžiem dziedot. Saplosīti mākoņi vēlās pāri, un kājas mirka rasā.
    Thursday, January 11th, 2007
    1:46 pm
    Tu esi gaismas pavēlniece. Tavi plakstiņi ir balti, bet acis melnas. Tu aizver acis, un sākas diena; tu atver acis, un sākas nakts. Acis aprij gaismu; acis skatās sapņus. Ieskatās dziļi arī manos.
    Tuesday, January 9th, 2007
    10:17 pm
    Ir cilvēki, kuri lasa atkritumus. Atkritumu lasītāji. Tātad jābūt arī atkritumu rakstītājiem.
    Thursday, November 30th, 2006
    11:28 am
    Nesaki man patiesību. Es tāpat nevarēšu to pieņemt. Dod man labāk smieklus.
    Tuesday, November 28th, 2006
    2:47 pm
    Kumelīšu tēja. Atnāks? Neatnāks? Klauvē krusa.
    Šodien pirmo reizi varu iegrimt sevī, un pēc tam jau ir vienalga.
    Thursday, November 23rd, 2006
    11:15 am
    Apaļš gaiss. Deja ar vēdekļiem. Lidojoši akmeņi. Dūmi un vakars. Vīns. Caurspīdīgi viļņi līcī. Sadegošs papīra lukturītis.
    Wednesday, November 22nd, 2006
    10:37 am
    Pelēks kā pelni, bet lido augstu gaisā. Drīz sāks līt, jānoņem veļa no auklas; dzeltenie knaģi jāiebāž kabatā. Jo tur nāk viens, kas izskatās pēc debesīs iesviestas pelnu saujas.
    Tuesday, November 21st, 2006
    11:29 am
    Vai fejām ir spārni kā spārēm? Un kas lidinās apkārt kā eņģelīši, bet nav sniegpārsliņas?
    Es izliekos, ka aizvien sēžu savā kartona kastē, bet patiesībā viena mala jau labu laiku ir pārplēsta; es pieturu to ar roku. Un tumšos vakaros lidinos apkārt.
    Monday, November 20th, 2006
    1:55 pm
    Kliedz kaijas. Lēni, pavisam lēni aust gaisma. Rīts nāk domīgs. Nakts ir projām, bet tikai uz brīdi.
    Friday, November 17th, 2006
    1:37 pm
    Liela siena, samūrēta no sīkiem akmeņiem. Debesis pilnas ar vēju. Sausas skumjas, un mazliet salst. Gribas gan sauli, gan ēnu.
    Thursday, November 16th, 2006
    2:11 pm
    Dienas vidus. Iemidzis zīdainis. Saules plankumi mazliet netīros logos. Nodilušas čības. Naktspods. Slota. Mušas riņķošana visvēsākajā istabas kaktā. Koka krēsls. Malka. Flīzēta plīts ar atvērtu cepeškrāsni. Apsegta piena krūze.
    Wednesday, November 15th, 2006
    12:22 pm
    Lidmašīnas angārs. Tukšums. Stūrī burbuļojošs alumīnija katliņš. Smiekli, kurus nevar redzēt; var redzēt tikai plākšņu un konteineru kaudzes. Sajust skuju smaržu, kas nāk no saulē sakarsušā meža.
    Tuesday, November 14th, 2006
    11:13 am
    Uzbūvē man smilšu trepes, pa kurām kāpjot, kājas iegrimst līdz potītēm, līdz ceļiem. Trepes, pa kurām var vārtīties un smieties līdz visas kabatas un vīles ir piebirušas smiltīm.
[ << Previous 20 -- Next 20 >> ]
About Sviesta Ciba