| 10:49a |
Bruņotu domu uzlidojums
No bruņotām domām ir grūti atkauties. Es mūsu netālo kaimiņu lielo jezgu uztveru personīgi. Kāpēc personīgi? Tāpēc, ka jūtos personīgi apdraudēts. Pateikšu skaļi: man ir bail par sevi un ģimeni, par to, kas varētu notikt.
*
Gaišo Prātu Pulks teica, ka nevajag baidīties. Mūs sargā Lielie Melnie Putni ar trejdeviņiem zibeņiem.
Pašiem naudas trūkst, nav par ko ierakumus rakt. Iesaistīt tajā visā tautu, iesaukt jaunekļus un katram iedot pa M60E3? Nu nē, nav ko traci celt. Mūs taču sargā.
Arī ziņās teica, ka viss ir jauki, būs visādi koncerti un izstādes. Tikai kaimiņi aiz sētas rīkošot gadskārtējās šaudīšanās un lidināšanās mācības. Ieraša viņiem tāda.
*
Stāsts par prieku un lepnumu.
Ja nu gadītos tā, ka kādam mūsu Gaišajam Prātam iekostu muša. Viņš izdomātu sasēdināt visus mūsu karavīrus lielā kuģī, karavīri aizbrauku uz Roņu salu un ātri, kamēr igauņi nav parmanījuši, sarīkotu referendumu par Roņu salas pievienošanu mūsu jaukajai tēvzemei. Vai es par to priecātos un lepotos? Es no kauna zemē ielīstu. Bet kaimiņi ir citādi. Viņi priecājas un lepojas, esot pareizi izdarījuši.
Lielie Onkas teica, ka nav vis pareizi. Kaimiņiem būs sankcijas. Lielie Onkas pakratīs ar pirkstu un pateiks: "Ņu, ņu, ņu! Slikti jūs izdarījāt!" Sēdēsiet kaktā un daži no jums uz Ameriku vairs nebrauks.
*
Varbūt nokārtot sev plintes atļauju, pašam nopirkt plinti? Tad es pa vannas istabas vēdlodziņu varētu šaut uz sliktajiem. Vismaz darīt kaut ko lietas labā, nevis sēdēt.
Vai pieliet mašīnu līdz ausīm ar benzīnu un braukt tālu tālu, līdz pašai Ibērijas pussalai. Darba nebaidos un galva uz pleciem ir, gan jau tikšu galā.
*
Naktī, šķiet, dzirdēju kaut kādu ducināšanos. No rīta skatos -- ielas galā stāv bruņutransportieris ar sarkanu zvaigznīti. Virsū sēž karavīri, sildās saulītē kā kaķi.
*
Jau vakarā atnāk padrūmi onkuļi. Esot no jaunatvērtās tūrisma aģentūras. Esot piedāvājums, no kura nevar atteikties: bezmaksas ceļojums visai ģimenei uz austrumu zemēm. Esot ļoti skaisti meži, ļoti svaigs gaiss. Nāks par labu tiem, kas aizsēdējušies pilsētā. Un izbraukšana tepat, gandrīz blakus mājai, no Torņakalna stacijas. Tikšanās pēc 20 minūtēm pie vēsturiskā vagoniņa. Mantas līdzi lai daudz neņemot, par visu esot padomāts.
*
Izrādās, ka Lielie Melnie Putni nevar lidot tā uzreiz. Viņiem jāsavācas barā. Viņiem viss jāizspriež.
Gāja dienas un naktis, nedēļas un mēneši; Putni sprieda un sprieda. Beigās izsprieda, atlidoja un ar trejdeviņiem zibeņiem visu sadragāja. Jauno Zelta Tiltu sadragāja, Stikla Kalnu nolīdzināja, arī Saulcerīte esot apdedzinājusies pie draudzīgās uguns. Manas mājas vairs neesot. Sliktos aizdzina. Jāiet uz tūrisma aģentūru, jāprasa ceļojums atpakaļ no austrumu mežiem uz Torņakalnu. |