| 10:30a |
Rīts jau aust kaut kur pazemē. Miklas augsnes drupatiņas matos, akmentiņu un skuju nospiedumi uz vaiga, ļoti dzeltena tēja biezā baltā tasītē, miegains laiks, un aiz mākoņiem viņi runā čukstus. Tu mierīgi elpo man blakus, es sapņoju par jūtīgām lūpām, tu sapņo par pienenēm pļavā, es samirkstu saldā lietū, tev dzelteni ziedi apvij galvu un aizsedz debesis. |