| 10:37a |
Tu esi ābols.
Tu vari ļauties, lai tevi knābā, ēd līdz tukšumam, iebaida līdz serdei, līdz drebēšanai.
Vai arī, tu vari augt no savas serdes, lai tava pasaule pārplūst pāri tavām malām, izaug par stumbru, izaug par zariem, dod ēnu un aizvēju.
Tu esi ābols. Vai nu pasaule tevi ēd, vai arī tu nāc ar savu pasauli. |