| 10:44a |
Mūžīgā sajūta, ka ir kaut kas vairāk.
Īgnums un dusmas. Jo viņi aicina būt laimīgam te. Es zinu, ka nevaru būt laimīgs te. Lai kā arī viņi man mālētu acis, es gribu ārā.
"Nāc un dziedi kopā ar mums. Ja noticēsi un dziedāsi no sirds, tad izkļūsi ārā. Lasi mūsu grāmatas, ej mūsu ceļu, un viss būs labi." Jūsu ceļš iet un iet, un nekur neaiziet. Sola, bet neved ārā!
Esi zivs akvārijā un priecājies par jaukajām stikla sienām. Esi zivs okeānā un peldi, cik tālu gribi. Peldi, cik tālu gribi un saproti, ka te jau tu esi bijis, un nekur aizpeldēt nevari. Nevari aizpeldēt prom no sajūtas, ka ir kaut kas vairāk.
---
Revolucionārs ar šauteni rokā staigā pa pasauli un meklē apspiedējus, ko nošaut. Bet pati pasaule ir apspiedēju radīta, un revolucionārs ir apspiedēju radīts. Viņi to vēro pa mākoņu spraudziņu un smejas. |