| 10:30a |
Es esmu cilvēks. Ļoti kārtīgs, balts un četrstūrains.
Bet tā ir tikai maska, jo notiek karnevāls. Es esmu klauns ar sarkanu bumbulīti deguna galā un zili strīpainu zeķi cepures vietā.
Bet tā ir tikai maska, jo apkārt ir jūra. Es esmu pelikāns. Uz sauszemes mazliet lempīgs, bet ar dzīvām un īstām acīm, kuras asaro.
Bet tā ir tikai maska, jo līst lietus. Es esmu peļķē iemesta acs. Manī var iekāpt ar zābaku, manī var iemest papīru. Neredzama acs, kas saulē izžūst, bet lietū parādās no jauna. Es jūs vēroju. |