| 9:51a |
Kādu laiku man nācās pa tuksnesi rāpot, jo smiltis bija pārāk staignas un nasta smaga. Es iepazinu un iemīlēju karstās un raupjās smiltis, karavānu izbradāto taku, un pieradu cīnīties. Tad es varēju piecelties un iet.
---
Stari dūmakā. Sīki pilieni zaros. Toreiz es neilgojos pēc vasaras, es dzīvoju viņā. |