Nu tā... sms kas tika gaidītas tika saņemtas un vispār cilvēki ir dažādi, tādēļ nevar balstīt savus spriedumus par viņiem pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi - neviens vēl nav iepazinis visus iespējamos cilvēku uzvedību/rīcību/dzīvesveida modeļus. Atdzīšos - pats arī grēkoju, jo vispārinu un spriežu balstoties uz pieredzi.

Vispār viss notiekas :)

Pilnai laimei pelnu kārtējos latiņus ar virsstundām...

Mūzika: Nelly Furtado - Turn Off The Lights

Pamanījos pazaudēt Ķīpsalas baseinā peldbikses. Nebija nekādas glaunās, bet tik un tā škrobe :)

Mūzika: "Prāta rēta"

Nē nu vnk traks ar viņām var palikt. Gan jau te kāda skaistā dzimuma pārstāve ar iemaldās, tādēļ es gribu pajautāt: Tas ir normāli, ja uz jautājumu par to vai kaut ko var izdarīt, neatbild?

Varbūt man vnk tāda savādāka dūdiņa gadījusies?

Ja kādreiz arī atraušos, tad noteikti par to, ka dūdiņu krūšu bedres mani pārāk daudz vilina :)
Un vispār man prieks, ka lv zemītē ir tik skaistas dūdiņas...

Mūzika: Nena - Liebe Ist

Uff izrādās, ka labi pagaidot var arī šo to saigaidīt :) Pēc vienas sms uzreiz vakars likās labāks.

Mūzika: klusums

Nekādīgi netieku skaidrībā ar tām dūdiņām. Te viņas neatbild, te atkal atbild, te atkal neatbild... gandrīz vai domā ko gribi :S

Mūzika: Tumsonīgā mūzika

Cilvēku savstarpējās attiecības ir viena traki interesanta lieta... īsti nesaproti, kas notiek, gribas domāt pozitīvi, bet tajā pašā laikā piezogas arī šaubu ēnas. Mjā interesanti :)

Mūzika: Guano Apes - Maria

Vai jūs varat teikt, ka esat godīgi? Nu tā ka nekrāpjat nevienu, maksājiet visur kur vajag un dariet visu ko apsoliet?
Kapēc tā aizdomājos - Šodien braucu uz darbu ar foršo 4-o tramvaju, kas kā ierasts piebāzts nejēgā. Pamanījos tpat braukšanas biļeti iepirkt, bet līdz kompastieriem pusvagons ar cilvēkiem jāizgrūsta. Prasīt vai padod tālāk un izkompasterē arī nebija nekāda vēlēšanās (ja blakus stāvētu simpātiska dūdiņa, tad gan bez vārda runas). Tā nu braucu līdz savai Grēcinieku pieturai un domāju - talonu es tik un tā būtu izlietojis vnk kāds gudrinieks tos kompasterus vagona vidū nolicis. Droši vien jau tur bija kaut kāda doma, bet nu neērti vnk nejēgā. No otras puses tā taču reāla iespēja ietaupīt 30 santīmus un braukt vēlreiz...

Kāpjot laukā ņēmu un izmetu to biļeti, jo neuzskatu nesamaksāšanu Rīgas Satiksmei par savu mērķi, un kas ir 30 santīmi. Lielos vilcienos Rīgas Satiksmi taču tik un tā dotē Rīgas Dome un līdz ar to sanāk, ka nesamaksājot, par mums maksā visi pārējie un iespējams ka kaut kādam citam labam darbam pietrūks līdzekļi.

Vakar pēc darba dodos mājup. Tramvajs kaut kāds aizdomīgi tukšs, puse sēdvietu brīvas. Tā nu piesēžu un skatos, kas laukā labs redzams. Vagonam otrā pusē piesēž divas meičas un sāk savā starpā sist klaču. Tā kā svešas sarunas noklausīties ir nepieklājīgi īpaši neausos. Te viena no viņām (tā kas smukāka likās) piemin atslēgas vārdu dēlis. Ho-ho-ho es uzreiz saspicēju savus lokatorus un klausos ko tad šamējās tur runā.

Stāsta tur viena otrai kādu inventāru nopirkusi, kur un par cik utt. tālāk saruna viņām aizvedas par to kur katra ir bijusi snowot. Tā kas smukākā saka: "Biju Bad Gastein, Austrijā..." Pie sevis nodomāju - Oho es ar tur biju. Saruna iet tālāk un te atkal tā smukā saka: "Braucām ar diviem Voyageriem." Uzreiz atceros, ka atpakaļceļā musu busam Polijā tieši piesitās divi Voyageri. Kad apstājos pabraucis zem ķieģeļa vēl nodomāju, ka tikai letiņi var būt tik stulbi, ka zem ķieģela brauc. Un tieši šie abi tad mums piebrauca klāt zem tā paša ķieģeļa.

Īstenībā doma tāda, ka lv tomēr ir maza zemīte :)

Mūzika: kaut kāds murgs...

Ir grūti ar sabiedriski aktīvām dūdiņām... viņām vienkārši nekad nav laika!!! Es jau nesūdzos :) nekur takš nesteidzos.