lasu un brīnos - pilnīgi liekas, ka tevi pazīstu. vai tā varētu būt? vai tikai tu esi viens no daudziem līdzīgiem, kas jūt to pašu, ko es, un pārdzīvo tās pašas ikdienišķās problēmas? līdz ar lietu nāk virsū pesimisms, bet dažreiz tas uzkrājas sirds stūrī kā tādā lielā peļķē - līdz ar lietu (vainīgais atrasts!), bet tā jau nav... nedrīkst ļauties... tik kā lai to sev iestāsta...