nepaveicās un ar savu garo mēli pastāstiju, ka vakarnakt sāku domāt par cilvēkiem. Savādi gamn, kapēc gan par viņiem būtu jādomā, bet nu labi.

Viss sākas jau ar to, ka esam tik dažādi. Es te nerunāju par dažādām rasē, bet gan par džekiem un dūdiņām. Tad nu arī jautājums, kapēc tā? Kapēc dūdiņas ir maigākas, piesardzīgākas un nu tā jau laikam nevar teikt, bet nu lai būtu, naivākas? Tas ir nācis iedzimts no dabas un senču pašsaglabāšanās instinkti, kas mīt katrā no mums iedarbojas vai arī šeit pie vainas ir vecāki, audzināšana un sabiedrība, kur valda uzskats, ka dūdiņām ir jābūt sievišķīgām, jo viņas ir sievietes. Neesmu medicīnas students un pat īsti neinteresējos par to, bet cik esmu dzirdējis, tad viss tur ir zinātniski pierādīts, ka dūdiņu ķermenis ir krietni savādāks nekā džeku. Tātad daļēji daba te visas lietas bīda, bet kā tad paliek ar to daļu, ko mums sniedz vecāki, ar savu dzīves pieredzi, pozitīvo un negatīvo paraugu? Cik saprotu mani un brāļukus tēvs audzināja pēc vecajām metodēm: Audzināšana ar darbu. Kopā gājām strādāt mežā un teikšu atklāti bija ne tikai lietderīgi tas, bet arī jautri. Un tagad paskatoties kādi esam izauguši, neviens nevar teikt nevienu sliktu vārdu. Tātad arī audzināšana ietekmē to kādi mēs būsim. Ja tevi (domāts dūdiņu) bērnībā ir mācijuši, ka uz svešiem cilvēkiem nav pieklājīgi blenzt, vienmēr jārunā pieklājīgi, nedrīks rupjības runāt utt. kā arī dzīvē tā uzvedās, tad, protams, cilvēks izaugot un nonākot jaunu/nepazīstamu cilvēku sabiedrībā uzreiz piesaista uzmanību. Bet varbūt tas ir atkarīgs no rakstura? Lai gan arī tas ir spēcīgi saistīts ar audzināšanu.
Tagad mazliet no citas puses uz to palūkosimies. Dūdiņas taču smadzenēs, zemapziņā (tā laikam turpat kaut kur galvā arī iekšā ir) tur šo ziņojumu, ka viņām kaut kad būs jākļūst par savu mazo ķiparu mātēm, varbūt šī apslēptā informācija liek viņām uzvesties krietni piesardzīgāk, biežāk apdomāt visu pirms, ko darīt, būt maigākām attiecībās ar cilvēkiem (te nav domāta maigošanās, kā tāda, bet savstarpējās cilvēku attiecības). Nu ja sanāca laikam pagari, bet ko padarīsi bija jāpabeidz.

Es šajā jautājumā turos pie viedokļa, ka tas ir iedzimts un no audzināšanas atšķiras cik izteikti tas izpaužas katrā gadījumā.

Mūzika: Radio Skonto...