Nu jau kuro dienu esmu pasācis iet gulēt stipri pēc 1-iem naktī. Darīt jau nedaru neko prātīgu. Noskatos pāris sērijas House MD (Dr. House) seriāla, paskatos, kas jauns saskrējis blogos, pats ko ierakstu un viss sākas no gala.
Interesanti, kas notiksies ātrāk - man apniksies sevi šitā mocīt vai arī veselība izbeigsies :? Jautājums, kas ir atbildes vērts...
Ja kāds vēl nezināja, tad nakts ir otrs labākais laiks, lai pārdomātu to, kas tu esi un ko dari, pats labākais ir stāvēšana mežā ar slapjām kājām un lēnām salīt lietū un vējā. Nu lūk, domāju par šīm lietām un atkal saprotu, ka ne velna es nedaru. Dzīvoju tikai pats sev un tas arī viss, bet gribētos dzīvot arī kādam citam. Laikam būs jāpaliek gribot vai jāgaida, ka nejauši kādam uzskriešu virsū un būs klikšķis... Eeeee es taču pasakām vairs neticu...
Šodienas secinājums - izrādās, ka esmu pozitīvi iespaidojies no jaukās kolēģes. Vairs nemāku kārtīgi lamāties, iBiojogurt, nepaies vēl ne pāris gadi un būšu jau paraugcilvēks :)
Bet teorija par ēnām man bija pareiza ;) Tā jau laikam arī ir jānotiek, ja cilvēki grib palikt kopā... ķīmija sajauc galvu un izmaina visu cilvēku, zaudē tas, kas ir vājāks (argumentus par to, ka tā ir lētāk/ērtāk/mīļāk? atstājiet sev), jo nez kapēc stiprākais mainās maz vai nemaz... Tikai nezinu, kas notiekās un kad pienāk tas brīdis, ka cilvēks saprot, ko viņš ir zaudējis no sevis un vairs nekad nespēs atgūt. Kāds teica, ka domāt nevajag, jo tas uzdzen skumjas, bet nedomājot tu esi vienkārši mehānisms, kas darbojas un lēnām noveco... bet par šo, manuprāt, ir vērts padomāt.
Patīk man cilvēki, nu vismaz daži, kas ir simpātiski un vēl tie daži, kas ir smieklīgi un vēl tas pūlītis ar lādzīgajiem ļautiņiem ;) Un vēl man patīk teiciens:
"Neviens nevienu nevar zaudēt, jo neviens nevienam nepieder" Nākošā sadaļa nākamajā naktī...
Mūzika: Massive Attack - Teardrops
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
