JG tusiņš. Pļāpāju ar Ļauno. Mazliet apliekam cilvēkus. Norādu uz jauno ģimeni un tad panesās. Es prognozēju, ka šamējie saprecēsies, ļaunais teica, ka nē - uzmetīšot un viss. Nākamais, liku, ka būs kopā vēl astoņus mēnešus, viņš - gadu. Nu ko jāsāk skaitīt un jāskatās, kurš pazīst cilvēkus labāk.

Atkal pienāca vakars, kad darba vieta rīko savu JG atzīmēšanas pasākumu.
Ja nekļūdos, tad pirmo reizi pēdējos 6-os mēnešos tā riktīgi sapucējos. Pa ceļam uz pasākumu paķērām arī vairākus kolēģus, tamdēļ nācās visai Rīgai cauri izbraukt, bet nu tas tā sīkums.
Pasākuma vietu atradu tikai ar otro reizi, jo kurš gan skatās pasākuma plānos :)

Pasākums tika rīkots tagadiņ itin populārajā veco padomju laiku stilā. Iesākumā tā kā oficiālā daļa, kurā bija runas, runas utt. garlaicīgi. Vienīgais prieks bija par džekiņu, kurš pateica: Ja tā katru piektdienu dzers, tad es eju prom no šī darba. Cienu!

Pasākuma iesākums bija vnk garlaicība, garlaicība, joprojām garlaicīga.
Papļālāju ar kolēģiem, kas sen nebija redzēti;
Kad sāka dot ALKO tad jau sāka palikt mazliet interesantāk.
Mazliet paspēlēju kaut kādu ruleti, dambreti un domino;
Saskrējos ar Līviņu un nodejoju apsolīto deju, joprojām dejošana ir baudījums
Piedzērušies cilvēki tomēr ir smieklīgi;
Mans jaunais PV pilnīgā kramā...
Ha pat pamanījos beigās padejot arī ar jauko kolēģiti ;)
Laicīgā pasākuma KOMMITOŠANA (biki pēc trijiem), jo 6-os ir jāizbrauc uz medībām no Jūrmalas.

Pasākums par ko man domas vēl joprojām dalās...