Šodien pilnīgi nejauši man viena darba kolēģe atsūtija pa Skype ziņu. Sāku prašņāt un tincināt, kas tad nu. Beigu beigās izrādijās, ka viņai tieši šodien traki draņķīga diena gadījusies un gribējās ar kādu parunāt... Uzklausīt cilvēkus es protu un ja tas vēl kādam palīdz tad vispār perfekti. Vakarā pat paldies saņēmu par to, ka palīdzēju darba dienu pavadīt. Patīkami tomēr.

Mūzika: Cypress Hill - Last Laught

Gruzīties par sāpi, kas sirdī slēpjas nav jēga, tik un tā pa tukšo, tad nu jāskatās uz lietām no otras puses, kas labs cits noticies:
NFS soundtraki ir kā benzīns, kas liek smadzenēm darboties;
jaukas pusdienas;
tiku pacienāts ar mandarīniem;
TV un PV mani joprojām neredz;
saņēmu priecīgas ziņas par kaimiņu projektu (tas par darbu...)
Month-End supports...
;

Mūzika: Static-X - The Only

Palasīju vārdus par "radināšanu" un secināju, ka sasodīti patiesi tas viss ir. Ir tas, kas pieradina un ir otrs vājākais, kas pakļaujas, jo nekad nav tā, ka abi ir vienlīdz spēcīgi un abi pakļaujas, mainas, jo vienmēr kādam ir robeža kuru pārkāpt viņš nevar. Kurš pirmais nonāk līdz šai robežai tas arī ir spēcīgākais un pārveido otru.
Teorētiski sanāk, ka kāds salauž Tavu dienišķo dienu ritumu un Tu kļūsti atkarīga no viņa dienišķā ritma. Pārņem viņa vērtības, tikumus un netikumus un galu galā kļūsti tikai par kāda ēnu.

Nu ko teikt kāda šeit var būt neatkarība, ēnas vienas nestaigā...

Garastāvoklis:: thoughtful
Mūzika: Static-X - The Only

Dusmojos pats uz sevi;
Uz stulbo dzīvi, kas spēlē savus jokus;
Uz jokupēteri likteni (neticu tādām lietām, bet dusmojos tik un tā);
Par to, ka nemāku veidot attiecības ar cilvēkiem;

Mjā viss pārējais laikam pašlaik mani neuztrauc...

Mūzika: Progressive radio