Aiz gara laika paklejoju pa draudzīgā portāla dzīlēm un uzgāju šādu tekstu:
"Iekarot cilvēka sirdi ir viegli, noturēt cilvēka sirdi ir grūti."
Izlasīju, padomāju, johaidī es pat pirmo soli vēl neesmu izgājis :) Ja jau šitais ir viegli, tad, kas ir grūti...

Ir cilvēki, kas saķer tevi un no kuriem nespēj tikt vaļā. Domas par viņiem uzpeld katru ik pa brīdim katreiz nesdamas līdzi dvēseles sāpes, kas kož līdz kaulam. Sasodīc, tādās reizēs gribas skaļi saukt, ka nav taisnības šeit. Bet līdzēt tas nelīdz, jo sadzirdēt to nesadzird neviens. Atliek tikai cerība, ka kādam, kas nesanāks, bet tas ir pārāk nežēlīgi pat priekš manis. Gaidīt uz citu sāpēm.
Pats nejaukākais ir tas, ka principā zinu ļoti daudz par cilvēciņu, bet tajā pašā laikā nezinu neko, jo mīlestība cilvēkus dara aklus, tiek darītas tik neizprotamas un neloģiskas lietas, ka izskaidrot to nevar it nekādi un kur gan to vēl labāk redzēt, ja ne skatoties no malas. Nu jau būs krietns laiciņš kopš tā skatos, gan jau to zin, ka skatos, jo pats taču jautāju, ja kas neskaidrs un saņemu arī atbildes.
Tas arī sāp, ka zinu "viņu cita rokas skauj un glāstus sniedz" utt. saldie un skumīgie teksti, kas domāti šņukstētājiem un raudātājiem, bet domu tomēr pasaka pietiekoši skaidri. Neesmu dzejnieks un dziesmu tekstus arī ar salauzto sirdi nerakstu, tas lai paliek iepriekš minētajiem bēdubrāļiem. Brīžiem tik palaižu domu dēmonu savā vaļā patrakot uzkurinot tos ar smadzenes šūpojošiem mūzikas ritmiem: Drowning Pool, Linking Park, R.A.P, Fear Factory.

Nu jau 2-as reizes esmu mēģinājis saraut saites, kas mani piesaista. Izrādās, ka tas ir daudz grūtāk nekā domāju, jo sanāk būt pašam pret sevi un lauzt paša raksturu, jo tāds nu es esmu galu galā esmu - lāga džeks, kurš ir un paliek tikai labs draugs...

Šito rakstot sāku domāt, ka būs jāuzjautā zinošiem vīriem, kā tas sanāk. Ja dūdiņa pārvācas pie sava "projekta" dzīvot, tad tā ir vai nav jau "ģimene"? Lūk tas nav skaidrs. Būs jānoskaidro, jo citu neko jau izdarīt šeit vairs nevar. "Ģimenes" izjaucējs :) mjā tas jau skan slikti. Tā jau var arī sava pozitīvo tēla iespaidu pazaudēt un kļūt par slikto tēlu. Labi, ka nav man iemaņu, vēlēšanās un motivācijas sākt te taisīt jaunu "seriālu". Piekāš, pagaidīšu vēl mazliet, palūkošos, ja variantu nebūs, tad jāmūk prom, šitā raujoties pušu tikai veselību (kā garīgo tā fizisko) var sabojāt.

Kā jau kāds teica iekš cibas, tad cilvēki šeit raksta, lai citi to izlasītu. Manā gadījumā tas ir 1/6128 aptuveni plus vēl jāpieskaita, ka iespējams īstais cilvēciņš par ko rakstu vienkārši pārskries pāri un viss. Galu galā ir 1/12256 ka ziņa tiks līdz tam cilvēkam. Tīri neslikti, bet no tā vieglāk nekļūst it-ne-maz.

Garastāvoklis:: depressed