Esmu nonācis pie idejas, ka ar dūdiņām ir kā ar gaismas raķeti, kas iemesta tumšā akā. Krītot lejā tā visu laiku izgaismo kaut ko jaunu, neredzētu, negaidītu. Nē nu tiešām, nebeidz mani pārsteigt...

Viņas saprast laikam patiešām nav lemts mums vīriešiem, varam tikai pacensties pēc iespējas mazāk mīnusiņus savākt un cerēt, ka kādreiz tikšu apgaismots pēc kādiem principiem te viss notiekas...