Nākot mājās no Zinību smeltuves pie sevis prātoju, kas ir tas, kas liek vienam cilvēkam iepatikties otram...
Pirmām kārtām secināju, ka tas ir tas neredzamais ko cilvēki ierauga tikai esot otram cilvēkam tuvumā. Domas, runas veids, attieksme pret citiem, uzvedība, intereses un bailes, kā arī visas pārējās daudzās lietas, kas atklājās tikai tuvāk iepazīstot cilvēku. Nosauktās ir pirmās, ko ieraugam satiekoties ar svešinieku;
Otrais līmenis ir visai triviāls un cilvēcīgs. Cilvēkam ir jābūt daudz maz ar dabas dotumiem apveltītam (runāju par pretējā dzimuma pārstāvēm). Tā teikt dabiskais skaistums. Šeitam katram gaume ir savādāka, bet nu cik esmu novērojis priekšroka tiek dota augumā mazākām dūdiņām - nez kapēc tā :? moki tas vēsturiski tā iegājies. Par to, kādas kuram patīk kājas (līkas vai taisnas), rokas (spalvainas vai nē), krūtis, kakla līnija, pirksti un dibens - tas lai paliek katra paša ziņā. Vai tas ir atbilstošs viņa standartiem vai nē. Pats esmu laikam vecmodīgs un cenšos nevērtēt nevienu, nav smuki tā... Ja kāds pats uzprasās lai izsakos, tad arī pasaku kā tas izskatās no malas.
Trešais un ne-mazāk svarīgais ir tas, kā abas iepriekš pieminētās lietas sasaistās kopā un tiek darbinātas dzīvē. Ja arī šeitan viss ir kārtībā, tad arī ir gandrīz droši, ka cilvēciņš aizķers tevi...

Dīvaini tomēr, dzīvojot mazajā LV zemītē saskrieties ar cilvēkiem, kas Tevi var aizķert nav viegli... Sasodīti dīvaini tomēr, kā tas tā var būt?

Mūzika: Kaut kas no Shakiras