Tēvs saorganizēja tādas divas nopietnas kokmateriālu kaudzes, tad nu lai nesabojātos tika nolemts dēlīšus sakraut pa kaudzītēm zem jumta. Sākām 6-dienas rītā ar normālajām spārītēm un brusītēm. Jautrībās piedalījās praktiski visa bračku banda. Kad iestājās besis staipot dēļus paņēmu un atsvaidzināju savas zāģēšanas iemaņas ar Husqavarna motorzāģīti. Teikšu godīgi - ar tādu rīkojoties sajūti spēku :) Tā ķerot pavasara saules starus un rukājot melnās miesās noplosijāmuies līdz 7-iem vakarā, kad ienācās piedāvājums aizplēst uz Jelgavas pusi pašaut bebrus. Domāts darīts. Salecam Jettmobīlī un plēšam pie vietējā mežziņa pieteikties uz medībām. Paceļam secinu, ka pirmo reizi šogad stūrēju mašīnu pa šitādām bedrēm. Maršruts: Ķemeri-Kalnciems-Klīve. Viss ceļš izņemot Ventspils šosejas posmu tādos āliņģos, ka īsti nevar saprast raut riņķii vai gāzt uz pilnu gāzi pāri... Uz Liepājas šosejas vispār reālākās bedres izveidojušās ceļā. Nepaveiksies un ietrāpīsi, bez riteņa ka nieks paliksi. Tā nu pamedījāmies, bebrus redzēju, bet šamējie viltnieki pa pretējo kanāla pusi tusēja un nebija pat vērts tos šaut, ja nevar dabūt rokā nelecot ūdenī. 7-dien turpinam ierasto dēļu kraušanas tusiņu. Rokas jau pastiepušās par kādiem ceņiem 3 garākas un sāk iestāties besis. Apspriežam gaterī strādājošo priekšrocības, bet neko citu kā darbs svaigā darbā ar koku un fiziskas aktivitātes neizdomājam :) Tad vakarā pirtiņa un tad jau pirmdiena arī klāt...
|