Nogale sākās kā parasti, jo atkal devāmies lielo plēsīgo zvēru meklējumos uz Ances pagastu. Pa ceļam papriecājāmies par skaisto saullēktu un dzīvnieciņiem, kas barojās uz laukiem smuki. Nokļuvuši galā sākām braukāt pa ceļiem un meklēt vilku pēdas. Pēc divu stundu riņķošanas pa apkārtnes ceļiem secinam, ka vienīgais vilks aizgājis pie kaimiņu kolektīva ar kuriem parasti kopā netusējām. Nekā... Lai arī laiks vienkārši fantastisks un svaigs sniegs vilki nekustas ne no vietas, laikam zin, kas šamējos sagaida, ja iznāks no slēptuvēm.
7-dien pamodies un ievērtējis pa nakti uzsnigušo sniedziņu, saprotu, ka būtu jādodas uz kaut kurieni padēļot. Izvēle krīt uz netālu mežā esošo pakalnu. Savācamies dēļotāji un aidā uz kalniņu. Nokļuvuši galā ievērtējam lecienus- ir riktīgi labi... Sākam lēkāt. Šodiena nav tā labākā diena no trikiem tikai daži grabi sanāk pārējais smuki kritieni. Pēc stundiņas ko pavadam lēkājot rodas ideja izmēģināt pakājē esošo trampi. Domāts darīts - ieskrējušies no pašas augšas gāžam lejā un lecam. Scoo aiziet, trolis aiziet, kad es mēģinu nokļūsis trampja priekšā izdomāju raut pa kreisi, trāpu biki uz trampja nozemējos, bet tad manā priekšā parādās jančijs un divas priedītes. Lemju par labu priedītēm un pilnā ātrumā ieplēšu vienā no tām. IBIO tas toki ir sāpīgi.... Apsista roka, biki sāpošs žoklis un apdauzīta kāja rezultātā. Bet sniedziņš foršs būs jābrauc atkal...