Mazliet Parīzes un aizmiršanās. Slapji nakts gliemeži un sajukšana prātā. Ļoti ēstgriba tukšā, prātā jukušā vilcienā mijās ar histēriskiem smiekliem. Jā.
Būt lietū un būt vienai tur, kur salīst visa dzīvība. Atdzeras katrs pieskāriens un paliek tikai neierobežojamais. Un es to jutu. Beidzot. Tā nav skatuve. Tā ir intīma enerģija, kas savā spēkā noslauka visu, kas lieks un netīrs. Būt par tīru. Būt cilvēkam.