Madara
December 6th, 2008
06:22 pm - Pasargāta.
Es tagad zinu maģiju. Un ir viss, ko smaidīt. Visskaistākais rīts pēdējo mēnešu garumā, rīts, kuram es atdevu savu sirdi, kuru pēc tam ieguvu atpakaļ un ieliku kabatā. Akmens ir tik, tik mīksts un silts. Neviens nepareizs vārds no duļķaina, neieinteresēta prāta. Vieglumi, kas sakārtoti jūras krasta akmeņkrāvumos. Es vienu savu atmiņu atdotu par tādu mūžīgu dzīves elpu. Un nebija nekas neiespējams. Es taču to visu zinu, bet vienalga biju pazaudējusies.