Mazliet kā pieskaršanās mūžībai... Es negribu šo mirkli projām laist! Lai paliek te, lai paliek tā! Cik silts starp divām smilgām saules baltais tilts! Ap kājām ūdens skalojas un šļakst, Un tūlīt nodrebēs un pacelsies Tavs plaksts... Es elpu aizturu: cik skatiens zilgs! Cik īsa mūžība, Cik mirklis ilgs, Kad tas ir apturēts, Kad bezspēcīgs kļūst laiks. Tā bērnubērniem uzsmaidīs Tavs vaigs. Tā bērzi viļņosies, tā rudzi šalks. Mūs droši sasies tīmeklītis smalks. Tas pats, kas smilgas rudens rītā sien. Es nebūšu vairs viena, nedz Tu viens. Mazliet kā pieskaršanās mūžībai.