Madara

March 7th, 2007

12:01 am - Lielā kopība

Pārņēma tirpas, elpoju vienu elpu vienotā ķermenī. Pirmo reizi aizdomājos tik tālu, lai nonāktu līdz šādai sajūtai. Sakļautība pat ar lietus lāsi. Iepazinu neskartu drošību, mazliet no pilnības.

11:24 pm - Piedosim

Piedosim vakara vēsam skūpstam
Vēl vieglāk klusas dzīves pūkas lūgsim
Lai nosarkst laiks lai piedot alkst
Vienā visu naida ledu nealkstot

Piedosim rīta miglas smaržu
Izkratīsim nakts murgu dziļu važu
Lai atrauts senais spīts lai krīt
Mūžgaišā sākuma ēnā sakrītot

Piedosim dienas nodotu smeju
Pussausu vārdu jūru nevāksim
Lai sajūk skumja lai tecēt tek
Maigo sirdsbalsi kautri satekot

Piedosim atmiņu pērļaino vainu
Atliksim dzelkšņoto joku laimi
Lai noslāpēts vaids lai žņaudz
Visu nevērību putekļos nesažņaudz

/ Mēs piedosim viens otra atmiņām. Kādreiz. /

11:55 pm - Un

Vecais satraukuma stāsts turpinas. Līdz pilnam mieram tālu. Varbūt nomierinošo "tēju mieram un miegam" (?)
Toties daudz kas ir izdarīts un laiks nav tukši izmētāts bezjēdzībā.
Svece, īpaši lēna, miera pildīta.
Powered by Sviesta Ciba