Madara
February 27th, 2007
04:38 am - Bezmiegā
Nevaru aizmigt, atmiņa dvēselē iesniga. Iesniga pārāk spēcīgā neatlaidībā. Bet nu saņēmos, aiztipināju līdz verandas lielajiem logiem, pavēros sniega ēnās un atkal apjautu realitāti. Šī realitāte ir visskaistākais, kas manī eksistē. Atmiņa atkal zaudējusi savu nozīmi. Tā tam ir jābūt.
Mazliet grāmatu un miegā iekšā.
05:59 pm - Uzmācīgi
Atkal jaukā čupiņa ar varenām idejām. Tā mani apsēdusi un citu domu vienkārši nav. Jāvar to visu piepildīt, vajag, priekš smaida vajag. Un tad lai ir lēkājieni zem lietus debesīm, lai tad viss mans saviļņojums kļūst par visgodīgāko un vispareizāko.
Smalkums. Trakums. Klusējums. Ļaušanās. Tad tas viss būs ļoti nepieciešams.
10:59 pm - Tuvu
Un izstarojās pieskāriens maigs, nesataustāms, mazliet nobijies no kaut kā tik trausla, nemākslota. Viņi ieelpoja viens otru, neredzot, nedzirdot. Viņi mīl viens otru bez runas svara, bez nodoma. Ir tik vienkārši. Pieskarties un neizzust viens otram.