| |
[12. Mar 2005|22:47] |
savādi sāp - tā.. it kā lēniem soļiem ietu pa stikla lauskām, kuras tīšām izbērusi kāda neredzama roka.. un visiem pa tādām ir jāiet. citam smalkākas lauskas, citam biezāka āda.. bet visi iet.
daži neiztur un nokrīt turpat, noasiņojot.. un pārējie kāpj pāri!
saulē laistās asinssārtas lauskas.. un ir grūti noticēt, ka nākošais nebūsi tu pats, kuram nākošais atkal kāps pāri...
bez dzīvības zied tās puķes, kurām sirds iekausēta plastmasā..
bez prieka dzīvo tie cilvēki, kuri ir ietinušies savās banknotēs..
bez smaida dzīvo tie, kuri nemāk iepriecināt...
nedzīvo tie, kuriem nav lemts... |
|
|