| |
[14. Nov 2004|15:57] |
| [ | Garastāvoklis: |
| | noguris | ] |
| [ | Mūzika |
| | klusums | ] |
Ehh.. un atkal nedeeljas nogale tuulinj buus cauri.. un viss joprojaam pa vecam...
cik gan nesvariigi dazhreiz cilweex var justies... |
|
|
| ..šis tas no maniem jaunākajiem.. |
[14. Nov 2004|21:05] |
..bez-sakarīgi, nenozīmīgi un lieki,
tev liekas mani mazā bērna vientulības prieki..
ar uguni, kad spēlējos es viena, es uzrunāju tevi,
bet tavā vietā atkal atbildēja kailā, melnā mūra siena..
..un nākošreiz, kad atkal dedzināšu tumsu viena,
es griezīšos un aiziešu, tev neteikdama it neko..
jo visu to, kas manī bijis,
es kādam atdevu par sērkociņu pēdējo.. |
|
|
| |
[14. Nov 2004|21:12] |
pienākt un pateikt ardievas tev.. un sev..
..un mūsu rītdienai arī..
Bet ko pēc tam ar to rītdienu darīt?
- iesist tai stipri, lai beidzot sāp,
iet ar to līdz sāksim katrs savu sirdsapziņu krāpt?
- Abi.
samelot sev, tev un visiem, ka gribam būt laimīgi, un beidzot esam..?
- Labi.. |
|
|