kaapeec... kaapeec cilveeki tik sasodiiti aatri mainaas? tik tikko shis cilveecinjsh bija tev dikti tuvs, shkjiet, ka pagaajis tikai neliels laika spriidis, un skatoties uz sho cilveecinju tev praataa tik viena doma- vai es vinju maz paziistu? mums pieaugot, iistu draugu mums kljuust aizvien mazaak. jo katrs pienjemaas praatinjaa (vai gluzji otraadi) un katram izveidojas savs iistais ''es''. labi.. it kaa, tie draugi kas paliek, tie arii ir tie iistie draugi un draugi uz muuzju. bet tomeer, skatoties, cik ljoti visi cilveecinji ap tevi mainaas, neviljus rodas jautaajums- nez, cik ilgi mees notureesimies kopaa.... un reizeem, vienai ejot maajaas, no skolas galvaa gribot negribot ieperinaas veel viens jautaajums- vai nepienaaks taads briidis, kad es palikshu viena- bez draugiem? jo es saprotu to, ka arii es mainos un varbuut kaadam shkjiet, ka ne gluzji uz labo pusi. un es apzinos, ka reizeem esmu pavisam necieshama. bet es negribu attaalinaaties no tiem cilveecinjiem, kas man shobriid ir apkaart. jo shkjiet, ka tie ir pashi labaakie un superiigaakie cilveecinji... lai gan- taa ir vienmeer shkjitis ja runa iet par labaakajiem draugiem, vai tad nee? labi, piekriitu- ienaaks jau dziivee veel arii jauni cilveecinji. bet tomeer bail pazaudeet tos cilveecinjus kas shobriid ir liidzaas. shobriid, kameer mees veel tikai augam un pilnveidojamies, kaut kaadaa veidaa jau arii muusu draugi veido muus. un ja nebuutu vinju, tad mees buutu citaadaaki. cik citaadaaki... kas to vairs pateiks...
ko es ar to gribeeju pateikt? pati nezinu...