Beidzot mājās. Tātad, koncerts. Vakar bija tik daudz ko teikt, tik ilgi runājām par koncertu, bet tagad vairs nav ne jausmas ko lai raksta.
Tikām 2. rindā gandrīz pašā skatuves vidū, vieta ideāla, un cilvēki arī riņķī sakarīgi. Vispār publika bija daudz jēdzīgāka kā Placebo koncertā :)
Ideāli, perfekti, vārdos neaprakstāmi. Tās gaismas, skaņa, un tā enerģija, kas vienkārši staroja no skatuves. Telefonu gaismiņas tumsā tik ideāli izskatījās, tāda kopības sajūta... Un milzu ar-konfetti-piepildītie baloni... Tik skaisti bija, kad viens no baloniem uzlidoja uz skatuves un Matthew balonu pārdūra ar ģitāru, un konfetti turpat nolija pār viņu :)
Es apbrīnoju Matthew, divas stundas tā lēkāt un ārdīties pa skatuvi, un kā viņš spēlē ģitāru un klavieres, ehhc. ^^ Un tik jauks bija viņam akcents sakot 'Paldies' :) Žēl tikai, ka pārējos grupas dalībniekus neredzējām.
Laikam beidzot smuki jānoņem fanu zonas aprocīte, tā paliek glabāšanā. Žēl ņemt nost - sāk zust ticība, ka tāds koncerts ir bijis, bet aprocīte man to apliecina. Jā, un vēl biļete somā (kuru es vakar aizmirsu mājās, bet tas tā, vienkārši braucām ar nākamo vilcienu, laika pietika :D).
Ak, es zinu, ka labāk būtu paklusēt tagad, bet es vienkārši nevaru - PLACEBO KONCERTS BIJA GALĪGI GARĀM. Un vakar pēc Muse mani pārsteidza visuzcītīgākā no man pazīstamajām Placebo fanēm, paziņojot, ka Placebo koncis bija sūds. Bet bija, bija :D

Vēlāk iemetīšu te pāris telefonbildes, tagad slinkums ;D

Japāņu zaļā tēja bundžiņās garšo aizdomīgi, bet smaržo vēl aizdomīgāk.