nē nu. man jau sāk apnikt vaktēt to šņukuraino susuru (susurs sieviešu dzimtē tāpat taču ir susurs, vai ne? :D) , kamēr šamējā gar sētu joņo. manis pēc lai tak rej uz tiem dullajiem riteņbraucējiem, bet pār sētai gan šamējā varētu arī nelekt.
bet tie riteņbraucēji arī tizli. brauc gar pašu sētu un kko vēl uzbļauj manam susuram. un es vēl esmu vainīga, ja viņa pār sētu pārlec un joņo pakaļ. jā kā tad.

melošana sev man tīri labi padodas. teju vai sāku noticēt, ka man viņš ir tik ļoti vajadzīgs kā skabarga pakaļā.
tagad ta ir feini. tik kā būs rudenī... nē nu lab, tagad es par to neuztraukšos. baudīšu vasaru.

pssc. es gribu ūdenspīpi. :D

pēdējā laikā, ja kāds man ko aizrāda, esmu pasākusi atbildēt 'es taču esmu pilngadīga'. un dažreiz es to pie sevis nodomāju. un arī vakar izskanēja 'bet mēs taču esam pilngadīgas'.
bet nu johaidī. ziniet. nu neesmu tač'.
kas ar mani?