trijos naktī
Jan. 16th, 2017 | 09:47 am
From:: _puucinja_
Vakar bija sarunāts patīkams vakars ar seksu un tā...taču, mani piemeklējusi jau mēnesi ilga neveiksmju sērija šajā sakarā, un sarunātais cilvēks netika. Nevarētu teikt, ka es kaut kā šausmīgi sabēdājos, bija jau tā pat vēls, noskatījos līdz galam filmu, uzfočēju dažas sexīgas bildītes, nosūtīju neticējam un devos gulēt. Apziņa, ka tevi kāds grib ir patīkama un noskaņojumu uzlabojoša, pat ja nekas beigās nenotiek.
Trijos naktī pamodos no domas, kā vislabāk nofilmēt sexīgu video, kurā galvenajā lomā ir mans dibens un tas, kā es ar sevi darbojos. No šīm domām, protams, nācās grabināties tumsā un meklēt vibratoru, lai kādu nieku no izfantazētā izpildītu arī praktiski.
Tad es nonācu pie secinājuma, kurš mani ļoti iedvesmo. Es vienmēr taisu bildes vai video mēģinot izskatīties maksimāli estētiski, ir redzētas visādas skaistas vāveres, un es gribu lai man arī viss kā porno filmiņās sanāk, vārdu sakot standarti ir augsti, un iekļaušanās tajos man liedz brīvi pieņemt un priecāties par ķermeni, kāds ir tieši un tikai man. Pašas ideālisms un neatbilstība iedomātajam ir tik nogurdinoša. Un tad es uzdevu sev jautājumu: kā būtu mīlēt tieši to atspulgu spogulī, kādu man piedāvā mans ķermenis, tieši to vāveri un dibena caurumu, kuru es redzu tad, kad tos nofotografēju? Pieskarties sev un bez gala uzbudināties un mīlēt, tas būtu tiešām jauki! :)
Trijos naktī pamodos no domas, kā vislabāk nofilmēt sexīgu video, kurā galvenajā lomā ir mans dibens un tas, kā es ar sevi darbojos. No šīm domām, protams, nācās grabināties tumsā un meklēt vibratoru, lai kādu nieku no izfantazētā izpildītu arī praktiski.
Tad es nonācu pie secinājuma, kurš mani ļoti iedvesmo. Es vienmēr taisu bildes vai video mēģinot izskatīties maksimāli estētiski, ir redzētas visādas skaistas vāveres, un es gribu lai man arī viss kā porno filmiņās sanāk, vārdu sakot standarti ir augsti, un iekļaušanās tajos man liedz brīvi pieņemt un priecāties par ķermeni, kāds ir tieši un tikai man. Pašas ideālisms un neatbilstība iedomātajam ir tik nogurdinoša. Un tad es uzdevu sev jautājumu: kā būtu mīlēt tieši to atspulgu spogulī, kādu man piedāvā mans ķermenis, tieši to vāveri un dibena caurumu, kuru es redzu tad, kad tos nofotografēju? Pieskarties sev un bez gala uzbudināties un mīlēt, tas būtu tiešām jauki! :)