garrulus

Sat, 11 Feb 2017 20:24:26 GMT

Es tikai vakar uzzināju, ka tam, ko tik bieži ir nācies novērot, ir savs nosaukums, proti, Dunning–Kruger effect (https://en.wikipedia.org/wiki/Dunning%E2%80%93Kruger_effect). Konteksts gan nebija saistībā ar ikdienišķo, bet gan zinātnisko publikāciju rakstīšana un tas, ka recenzents jāuztver kā vērtīgu bezmaksas rekomendāciju sniedzējs, nevis tava ego grāvējs.

Tas taču jau no skolas laikiem novērots: pēc eksāmena visbažīgākais skats tiem, kas beigās ir labākie.

Bet ir dīvaini, ka es visu laiku šaubos par savām darbībām, tajā pašā laikā bieži tās tik un tā vērtējot augstāk par citu padarīto.

17.07.2011.

Sun, 17 Jul 2011 19:57:24 GMT

Es biju patiesi aizmirsis, ka arī šeit esmu reiz rakstījis. Vai arī tomēr vienkārši nebija vēlēšanās neko rakstīt. Tāda nejēdzīga dienasgrāmata sanāktu. Riktīgi neciešama. Es pat teiktu - ar šizofrēnisku noslieci (par ārsts teica, ka man ir nosliece uz šizoīdām domām).

Es tikai gribu apkopot pats sevi rakstiski. Nu teiksim pēdējos 3 gadus. Rezultāti ir brīnišķīgi:
* 22 gadu vecumā man nav īstas darba pieredzes.
* pēdējās 2 vasaras ir kā piemērs tam, kā šādā vecumā nav jādzīvo; tāpat, šķiet, jūtas, ieslodzītie.
*man ir 3 iesāktas un nepabeigtas augstākās izglītības (no kurām viena, šķiet, ir vainīga pie visa, kas iet šķērsām)
* man ir draudzene, kura izmanto katru iespēju, lai liktu man uztraukties; un kura visu dara tā, lai es nespētu viņai nekad līdz galam uzticēties, pat ikdienas sīkumos.
* es maksāju kaudzi naudas par ārstiem un zālēm, nejūtot nekādu labumu.
*esmu palicis bez vienīgā glābiņa - sava vecā volvo - , kas man ļāva jebkurā brīdī aizlaisties, kad viss sāka smacēt, kad vienīgais, kas ļāva uzelpot, bija traukšanās cauri naktij da jebkur.
*es ar katru brīdi arvien mazāk spēju saprasties ar apkārtējiem cilvēkiem.
*esmu aizmirsis, kā ir interesēties par kaut ko tā patiesi un no sirds.

BET TIK UN TĀ es mācīšos ticēt, ka spēšu rāpties no tā ārā. Un tik un tā es sākšu atkal mācīties no jauna. Un tik un tā es ticēšu, ka arī man reiz būs darbs, ko es darīšu no visas sirds. Reiz tas viss būs. Lai cik ļoti es šobrīd baidītos no visa. Lai cik ļoti es būtu zaudējis pēdējās vīrišķības un spēka paliekas.

Sun, 05 Sep 2010 16:10:08 GMT

Hmm.. Man jau bija tādas aizdomas, bet tagad tās vēl vairāk sāk apstiprināties. Izskatās, ka rudens ir mans gadalaiks. Un ne jau tas par laikapstākļiem, gaisa temepratūru vai krāsainām lapām. es jūtos labi. Tur tas suns aprakts.
(būtu varen feini, ja turpinātos progresija "jo vēlāks rudens, jo labāk jūtos")
Es gaidu saulainās un vēsās oktobra pievakares. Arī tumšās, lietainās un vējainās pēcpusdienas, kad, braucot uz kori, sastrēgumā Valdemārielā varu sēdēt siltā autiņā un uzgriezt skaļi foršu mūziku.

Wed, 28 Jul 2010 20:52:09 GMT

Ja varētu izdzēst atmiņas un sajūtas. Teiksim, pēdējo pusgadu. Daudz, daudz veiglāk tagad būtu. No nenormāli smagas tukšuma sajūtas un baltu tukšumu.
Kaut gan lielākie laimes brīši dzīvē ir bijuši tieši šajā diezgan īsajā laikā..

Vienalga

Mon, 19 Jul 2010 23:03:54 GMT

Labi, es izvēlos vieglāko ceļu. Nu un? Pēdējā iespēja tomēr palikusi.
Atceros, kā to pašu pagājušo gadu ar lielu prieku darīju. Tagad vienkārši iešu un miers.
Organizēšu kādreiz kravinieku transportu un jutīšos apmierināts. Vai kaut kā tā.

Sat, 17 Jul 2010 23:39:26 GMT

Pēdējais ieraksts 8.maijā. Dīvaini liekas.. Tas bija vēl tad, kad mācījos pēdējās dienas. Kad bija slikti, likās, ka sliktāk jau vairs nevar būt. Var. Tagad ir drausmīgs tukšums. Kad tas nebūs, tad kaut kas mainīsies. Jā, bet kad tas tukšums nebūs?

Bet karstā vasara ir forša. Ja tikai spētu to izbaudīt. Ar viņu. Neko citu man nevajag. Varbūt arī vajag, bet negribu.

Atmiņas

Sun, 02 May 2010 19:49:52 GMT

Ziemas un pavasara vakari un naktis. N-tie kilometri.
Visapkārt Rīgai, Ogre, Jūrmala, Saulkrasti, Gulbene, Lejasciems, Lielvārde, Pļaviņas, Aizkraukle, Jaunjelgava, Tukums, Smiltene, Valmiera, Bauska, Rundāle, Jelgava, Saldus, Liepāja, Ziemupe, Jūrkalne, Kuldīga... Tie nav bijuši mērķi, drīzāk atskaites punkti tiem daudzajiem ceļiem, kas izbraukāti, lielākoties naktīs. bet tas patiesībā ir tik maz. Gribas vēl daudz, daudz vairāk.

Real monday..

Mon, 29 Mar 2010 16:45:00 GMT

Visam klāt vēl šodien tas, ka lēkāju apkārt uz vienas kājas :D Calcaneus iešķaidīts bišķi laikam. Es nemaz ar nečīkstu, nu jau ir smieklīgā stadija :D

Fri, 26 Mar 2010 17:54:11 GMT

es pēc šīs nedēļas jūtos kā izvarots kāmis. Kaut kā tā..
Miegu!!!

Kad paliek labi

Sun, 14 Mar 2010 22:33:41 GMT

Ja es nākamajās 3 dienās uzrakstīšu 3 kolokvijus, tad tas būs monstrozi :D Īpaši, ja mācījies esmu uz vienu, to, kas rītdien.Bet... sajūta tik un tā laba. Tas, šķiet, mazās brīvdienu avantūras iespaidā.
GAdās, ka 5dienas vakarā, vienkārši braucot uz Vecrīgu atpūsties un pilnīgi neko neplānojot, nokļūsti 200 km no Rīgas dziļos un foršos laukos Gulbenes pusē. Pēkšņa vēlme un brīvības sajūta, nekādas domas ne par tuvu, ne tālu nākotni, no konta noņemti pēdējie 15 ls degvielai (vienalga, ka ar to var arī nepietikt).
Jā, grūti pēc tam nākamajā vakarā atgriezties ikdienā, bet kaut kas no tām labajām sajūtām saglabājas (un gribas ticēt, ka ne tikai zāļu ietekmē).

Mon, 08 Mar 2010 21:18:49 GMT

Cīnīties, cīnīties, cīnīties.
Šovakar jau sāk mērens pofigisms iestāties, šas tas sāk iedarboties..
Tas, ka saule beidzot spīd, arī daudz ko dod. Kaut nedaudz.
Jo vairāk es cenšos, daru pēc iespējas labāk, jo vairāk man godīgi sakot kāpj uz galvas (kura man šķiet atsakās loģiski darboties šajā ziņā). Kā K. pareizi vien teica - mīlestība ir akla...
Nē, efekts tiešām sāk parādīties..

p.s. par to jauko...
Paldies, Zandiņ :)

Sat, 27 Feb 2010 18:49:03 GMT

Lexotanil mans labākais draugs.
Tas varbūt palīdzēs arī radīt to pašu sajūtu, kas it kā esot A., t.i., "Pilnīgi poh". Murgs kaut kāds...

Wed, 24 Feb 2010 10:01:20 GMT

Saņemties, saņemties, saņemties, saņemties! Uz visu. Bet varbūt labāk nē? Varbūt labāk skatīties, cik tālu viss murgs aiziet un pēc tam sākt no jauna visu..

Mon, 15 Feb 2010 18:29:41 GMT

Vakardienas Mielava koncerts "Nospiedumi" - vienkārši un perfekti. Vai arī vienkārši perfekti.

Un ja kādam liekas, ka viņš ir līdzīgs savām dziesmām (lasi - lēnīgs, pārlieku romantisks, varbūt reizēm pat raudulīgs), tad tā ir smaga maldīšanās. Šis ir cilvēks, kurš spēj būt trāpīgi cinisks, ironisks, pat mazliet rupjš. Un galvenais - nebaidās teikt to, ko domā. Lai arī tas pat dažiem publikā var likties aizskaroši (piemēram, totāla izņirgāšanās par Valentīndienu). Personība, kas nebaidās dzīvot kā grib un tā prosti sakot "uzliek mīksto" tam un tiem, ar ko nevēlas savā dzīvē saskarties. Man, šķiet, daudz vēl jāmācās, lai tā spētu. bet es varu identificēt sevi ne tikai ar viņa dziesmām, bet arī dzīves vērtību uztveri. To gan es sapratu.

Mon, 18 Jan 2010 21:39:09 GMT

Labi, došu otru iespēju volviķim. Aizdegsies vēlreiz - tad gan vairs neviens nedzēsīs!

Dodu arī sev otru iespēju šonakt vēl daudz ko samācīties.

Fri, 01 Jan 2010 21:17:36 GMT

Vecgada naktī tikai viena šampānieša glāze, kaut vai varēja daudzreiz vairāk? Hmm, man pat prieks, ka negribas vairāk :)
Un nedaudz smieklīgais - Jāņos saullēktu nesanāk kaut kā sagaidīt parasti, bet šorīt skaisti pirmo šī gada staru atspīdumi slapjā asfaltā un Daugavas ledū :)

Sat, 26 Dec 2009 23:26:59 GMT

apmēram reizi gadā LTV1 rāda arī kaut ko tiešām foršu - Stinga koncerts Ziemassvētkos bija lielisks. Nu jā, bet ne jau nejaušības pēc skatījos, disks jau labu laiciņu man ir topā :)

Thu, 24 Dec 2009 14:44:42 GMT

kur ir ielīdusi un paslēpusies mana svētku sajūta?

Wed, 16 Dec 2009 12:14:49 GMT

UN brīvlaiks var sākties!!! I can't believe it! Un pat vienalga, ka kontā tieši tik daudz naudas, lai nomaksātu telefona rēķinu.
p.s. Nē, tiešām, neticami brīvs.

Un lai tik snieg! Ideāls skats aiz loga, ziemas sajūta un piesnigušās ielas un ceļi (jā, man patīk tā saucamie "apgrūtinātie braukšanas apstākļi")

p.p.s. Istabā +10 grādi, bet es sēžu un baudu aukstu alu. Jūūū!

Sun, 13 Dec 2009 14:24:10 GMT

Tik trakai nedēļai tiešām kontrastam piestāv šāda mierīga svētdiena, piedevām ar sniegu.

Laikam jāuzticas savām sajūtām - ja jūt, ka tusiņš varētu nebūt pārāk foršs (vismaz priekš manas dzīves uztveres), tad tiešām nevajag braukt. Un īpaši jau braukt, jo mani ceļabiedri atšķirībā no šofera vismaz varēja radīt sev nedaudz brīvāku uztveri ar vīnu. [viedā dzīves mācība :D]

Sat, 05 Dec 2009 15:45:23 GMT

Es šodien pat ēdu. Un padarīju istabu caurbrienamāku.
Jauki.

Fri, 04 Dec 2009 23:36:36 GMT

Mana istaba izskatās kā pēc atomkara.
Es pieķeros mācībām pēdējā brīdī un ar lielu piespiešanos.
Es nepiefiksēju, ka brokastīs atstāju neizdzertu veselu krūzi ar kafiju.
Varu nobraukt no Rīgas līdz mājām un pēc tam neatcerēties, kā esmu tik tālu jau ticis.
Nespēju aiziet gulēt ātrāk kā ap 3iem naktī.
Cīnos ar miegu visu dienu.
Aizmirstu paēst līdz pat vēlam vakaram.

Man vajag kapitālo remontu steidzami!

ģimenes

Sun, 29 Nov 2009 22:16:15 GMT

Ja Riči uzvarēs tajās Dziedošajās ģimenēs, tad būs skaidrs, ka vidējam latvietim ģimene nenozīmē tieši neko...
Nu jā, man ir škrobe. Varbūt vēl vairāk tāpēc, ka tas ir vienīgais, ko es vispār pa tv skatos.
Nu neiet man to trīs džeku bilde kopā ar kārtīgu latviešu ģimeni...
Arī tāpēc, ka pašam nenormāli gribētos tādu ģimeni kā Eriņi. Varbūt tas kaut kur tajos manos gēnos, kas nāk no latgales puses, ir, ka mani pilnīgi pievelk tādas ģimenes. Bet patiesībā jau vienalga, vai no Latgales,Kurzemes vai Vidzemes.
Tad nu šitā sanāca aizdomāties... Laikam pašam ar' gribēsies kārtīgu ģimeni (par ko īstenībā arī laikam ir tās domas, jo nekad jau tāda nav bijusi).

nu tiešām -wtf?

Wed, 25 Nov 2009 21:57:18 GMT

Jēziņ, man pirmo reizi dzīvē ir 2nieks! Nu tiešām... Vajadzēja 20 gadus nodzīvot, lai dabūtu tādu brīnumu... Nav pasaules gals, bet tomēr... Vispār uzreiz tāda dīvaina sajūta, jo kā zināms, stradiņos neviens neauklējas ar studentiem... Nu ok, tas ir tikai viens anatomijas kontroldarbs, bet tomēr. Un vēl tas noteikti ir lielais rudens slinkums. Un ir tomēr daudz brīva laika. bet vai tas tiek izmantots lietderīgi? Jā, protams...
Nu ko, bet tagad vismaz lielā apņēmība beidzot uzradusies. Cerams ka pieturēsies kādu laiciņu.

Tēma nr2.:
Stipendija atkal kontā, varēju sevi palutināt: cik superīga lieta ir fm modulators autiņam - pieslēdz jebkuru flešu un klausies tik mūziku! Piedzīšu pilnu 8GB flešu ar visu,kas ir kompī, tad varēs mierīgi dzīvot, nepārslēdzot radio stacijas pie katras reklāmas :D

āā, kā gribas kaut ko tādu... ne grāmatas lasītas sen, arī nekādi koncerti, ne teātris... kaut kas jādara lietas labā, kamēr vēl eksāmeni nav uzklupuši.

Sat, 21 Nov 2009 22:10:08 GMT

Tipiskais (nu ok, pēdējā laikā varbūt arī ne tik tipisks, jo es pēc piektdienas nakts vienkārši visu sestdienu noguļu) sestdienas rīta (rīts šajā gadījumā ir apm. 13:30) gājiens cauri mežam pie kaimiņiem pēc piena. Bāc, tas ir tik baudāms pasākums, ja ir bijis 3 nedēļu nonstop murgs pilnīgi visādā ziņā.
Pagalms kaimiņiem kā parasti nekārtības paraugs, bet tam visam pa vidu bizo mazs, melns kaķēns. Es paužu savu sajūsmu par kaut ko tik jauku, un tam seko šāds kaimiņienes monologs:
"āha, noteikti viens un mīlīgs [te iederās tas skype (dull) smaidiņš]! Viņi te mums veseli.. pagaidi, cik bija? ā, jā, seši laikam!!! nu kaut kāds ārprāts!!! Un ēd viņi vairāk kā suņi. nevar tak pabarot! četrus jau noslīcinājām.
Un vispār istabā mums stāv kastīte, bet viens dirsa visapkārt tai. Tad man apnika, es šo iekšā maisā un spainī!"
Laipni atvadījāmies un es devos caur mežu atkal mājās, elpodams svaigo priežu gaisu. Nez, man laikam ļoti melna humora izjūta, jo jutos uzjautrināts...