|
[04 Jun 2017|12:46am] |
Satraukta gaidot!
Nepacietība!
Ļoti noilgojusies!
Meitene_
|
|
|
[01 Jun 2017|08:28pm] |
"Kaut uz brīdi pazust, pazaudēties.
Baltā mierā pievērt acis - noticēt.
Elpu aizturēt un dzirdēt
Uz šīs takas neesmu viens.
Kaut uz brīdi spēku sevī ieraudzīt!"
Turpinu dzīvot ar domām..
Meitene_
|
|
|
[28 May 2017|03:05am] |
Tas skūpsts!
"Vai es drīkstu Tev pieskarties? "
"?"
"Ar lūpām"
Tiiiik ļoti gribēju, bet taj pat laikā tas tik
loti grūti...
Nenoturējos! Taču nevaru!
Tas likās kā atvadu skūpsts...
Šodien tā diena!
Sēdēju mašīnā un domāju un domāju... Manas domas visu dienu bij pavisam kur citur!
P.S. Asaras nobira. Sirdi plēsa uz pusēm..
Meitene_
|
|
|
[23 May 2017|09:35pm] |
Turpinu eksistēt
Trūkst vārdu
Tukšums
Punkts
|
|
|
[21 May 2017|11:45pm] |
-Ko Tu man šovakar pateici? KO ? Es nesaprotu. Tas vienkārši neaiziet līdz manīm. Es negribu, lai aiziet! Es negribu to pieņemt! Es neribu, lai Tu to dari! Sasodīts! Kapēc? Kam Tev tas ir vajadzīgs? Tiešām Tev??? Ar to Tu visu aizmirsīsi? VISU kas bijis? Tiešām ? Jūties parādā cilvēkam. Tādā gadījumā kur tad palieku es ? Tālumā, tukšumā..-
Šķiet drīz sajukšu prātā. Es nesaprotu kurš un par ko mani soda!
Dzīve uzliekot robežas! Bet mēs tās robezas varam pārkāpt! Sasodīts!!!
Es vairs nespēju eksistēt...
P.S. Gribu prom! Uz vientuļas salas!
Meitene_
|
|
|
[18 May 2017|12:49am] |
Atkal Tās Acis! Un atkal tik tuvu un tik skaidras! Un skaistas! Vai neesmu muļķe? Esmu! Jo turpinu sevi mocīt... Turpinu saņemties pateikt nē un izbeigt to SPĒLI! Bet es nevaru saņemties, jo negribu! A vajadzētu.
Cenšos saprast kāpēc to dara tagad pēc visa notikušā. Vai izmanto atlikušo atvēlēto laiku? Jautājumi sāk krāties.
Uz brīdi atkal aizmirsās viss notikušais un sajutos kā toreiz kad viss vēl bija labi! Cik tās ir sasodīti labas sajūtas.. Bet tad atkal atgriezās realitātē un sajutu to tukšumu! Kā es gribu prom to tukšumu no sevis!!!!
Vēl pagaidām turos, bet negribas vairs izlikties!
P.S. ....
Meitene_
|
|
|
[16 May 2017|11:01pm] |
Nekas nav mainījies sajūtās! Vēl arvien tas pats mans samākslotais miers. Grūti tā! Šķiet, ka pagaidām esošajā situācijā nevaru savādāk! Tā laikam vienkāršāk, jo nezinātu ko citu teikt ko darīt! Laikam jau nekas cits nav jādara. Ja nu vienīgi nerunāt, nesmaidīt un pat neskatīties virsū! Mēģināju, bet man tas kaut kā nesanāk.
Gribas vienkārši izraut sirdi un atslēgt prātu. Iet, darīt, nejust, eksistēt!
Tās Acis ir visur! Visur kur eju, visur kur skatos. Pat skatoties uz to soliņu! Vēl nesen apsēdos uz tā un likās, ka sēž tur pat blakus kā toreiz! Visur ejot un esot liekās kā toreiz... Viss liekās kā tikko noticis! Viss!
Es cenšos saņemties un tikt ar to galā! Tiešām ļoti cenšos! Es gribu saprast cik ilgu laiku man tam visam vajadzēs!
P.S. Cilvēks uz mūžu, lai arī kas būtu noticis...
Meitene_
|
|
|
[14 May 2017|10:24pm] |
Mh..prātā visu laiku stāv lasītie vārdi! Cenšos tos pieņemt. Pamazām tas izdodas, bet ar ļoti lielu skumju pieskaņu... Pārcilāju prātā atmiņas. Jā, jā zinu, ka tas man nepalīdz, bet tikai pretēji. Uzdzen skumjas, bet nu tak..šis vājais raksturs! Eh..
Brīnos kā mēs vēl ar vien spējam sarunāties. Bez atklāta aizvainojuma vai naida! Es pati brīnos par sevi, par savu raksturu! Pēc visa notikušā man vajadzēja "iemest vārdus sejā", bet es to nedarīju! Kāpēc? Es vienkārši neesmu tāds cilvēks. Nu nav tā naida! Vienkārši nav! Aizvainojums? Jā, mazliet, bet zinu, ka abpusēji un tā ir arī mana vaina!
Sarunas tā pat turpinās. Sākums bij visai grūts un neizprotams, bet tagad kaut kā kaut kas ir mazliet mainījies. Cenšos saprast otru cilvēku. It sevišķi pēc 5dien notikušā. Nesaprotu kam tas viņam bij vajadzīgs ? Vai pati to pārdzīvoju un nožēloju? Nē, bet vajadzētu, jo tas situāciju neuzlabos!
Pats trakākais ir tās sajūtas. Tas tukšums iekšā! Tā apziņa, ka daudz kas pazudis no manis! Ir palicis samākslots miers, neīsti smaidi un daudz domas, kuru vietā ir nepareizie vārdi!!! Daudz kas pazudis..Cilvēks, draugs, mīļotais..
Taču teicām, ka būs grūti, bet nēēē vajadzēja riskēt!
P.S. Ilgojos vēl ar vien tik pat ļoti kā agrāk..
Meitene_
|
|
|
[09 May 2017|10:04pm] |
Ārprāts kāds tukšums! Kā viss ir mainījies! Cik gan daudz ir pazaudēts! Un muļķības pēc. Manas muļķības pēc... Es pat nezinu kā lai visus vārdus salieku kopā.
Pagājis vesels mēnesis, pat nemanot skaitu dienas. Mokošas un sāpju pilnas dienas... Varbūt vēlāk varēšu visu salikt kopā!
P.S. Tās Acis...
Meitene_
|
|
|
[01 Feb 2017|11:29pm] |
Uhh.... Kas notiek? Vai planētas ir sagriezušās ne tā? Vai tās centās iegriezties pareizajā virzienā un kaut kas ir nogājis mazliet greizi?? Tā mazliet sāk likties..
Tik daudz kas noticis jaunam gadam iesākoties! Pat nezinu ar ko sākt!
Pēkšņi kāds "uzpeldēja"! Kā no gaisa nokrita un mazliet visu iekustināja! Pirmo reizi savā neilgajā mūžā ko tādu piedzīvoju! Kā teicu G jūtos kā meksikāņu ziepju operā! Viss notika tik ātri un sasteigti! Vai es pieķēros pie pirmā salmiņa ko man pasniedza ? Jā! Nemanot viss aizgāja pat mazliet par tālu! Kāpēc? Jo pati to pieļāvu. Sen nesajustais, nepiedzīvotais un tas pēc kā ilgojos.. Reāli padevos mirkļa vājumam! Brrr.. Tagad to nožēloju. Ak, šie vājie cilvēki!
Pats sāpīgākais tas ka nodarīju viņam pāri.. Ak, es maita!!! Un nesaprotu tagad mēģināt ko labot vai atstāt visu kā ir. Es vienkārši vēlos, lai cilvēks pieņem to, ka esmu vainīga! Cik sāpīgi pazaudēt kādu kā labu cilvēku. Jo tagad tikai sapratu to, ka savādāk nespēju viņu uztvert! Labu Cilvēku! Un viss... Es taču nevaru savādāk..
Man ir manas Acis! MANAS Acis! Kā viss ir mainījis pēdējās nedēļas laikā! Nekad nebiju domājusi, ka tas notiks! Izrādās sen abi klusībā par to sapņojām.. Tik sen! Daudzus gadus un tagad pēkšņi viss notika pats no sevis. Nē, manas neapdomības dēļ pret kādu cilvēku. Kas visu apgrieza kājām gaisā! Beidzot atklājām visu! Tas nācās, protams, ar sāpēm un pārdzīvojumiem, bet kā teica - nav ļaunuma bez labuma!
Es nezinu kā viss atrisināsies nākotnē, bet... izbaudīšu katru doto mirkli ko varam kopā pavadīt! Katru! Kaut vai minūti!
Meitene_
P.S. Es ceru, ka Viņš kādreiz spēs man piedot..
|
|
|
[03 Jan 2017|10:08pm] |
Tad tā.. Pagaidām vēl nav "aizgājis", ka jauns gads! Nezinu kam jānotiek, lai to saprastu!
Iepriekšējais gads? Uh..notikumiem bagāts! Daudz emocijas un arī pārdzīvojumi, bet viss ir bijis līdzsvarā!
Gada beigas vispār bij vētrainas. Tik daudz sajūtas un atdzīšanās ka tik turies.. Negaidīti atklājumi! Domu bums! Sajūtu bums!
Acis, Acis, Acis... Un tiiiik daudz vēlmes kuras nevar visas piepildīt jo mazliet pietrūkst atvēlētā laika! Bet mēs solījāmies to labot šajā gadā!
Meitene_
P.S. Es ticu, ka mums tas izdosies ;)
|
|
|
[18 Nov 2016|09:38pm] |
Hip-hip uraaa..
Salūts lielā vēja, bet bija skaisti. Nosalis deguns un kājas, bet bij to vērts!
Sajūtas? Mainīgas. Tik daudz domu galvā.. Viena par otru mānīgākas!
Likās, ka īstā vieta, bet ne īstie cilvēki... Cik skumīgi :/
Meitene_
P.S. Gribu tās Acis...
|
|
|
[15 Nov 2016|11:07pm] |
Jā, tā nu esmu es! Beidzot! Viss mainījies pa 180 grādiem. Līdz 360 vēl mazliet ir palicis, bet nekur tālu vairs nav. To nu es jūtu. Pagaidām gaidu kad atlikušie 180 "nāks vaļā"... Bet ne tālu, ne tālu...
Pēdējo nedēļu notikumi visai krāsaini. Tās Acis ir visur ar mani! Slepenie skatieni, smaidi un mājieni... Eh, sajutos kā maza meitene atkal!
Negaidītā tikšanās piepildīja manas emocijas un sajūtas! Neaizmirstami..
Meitene_
P.S. Cilvēks uz mūžu lai arī kādreiz kas notiks..
|
|
|
[07 Nov 2016|10:01pm] |
Gribas uzpīpēt!!! Jā, zinu, ka kaitīgi. Es neatceros to brīdi kad man bērnībā kāds stāstīja par cigarešu kaitīgumu...
Skatieni, skatieni, skatieni... Cik gan tālu tas viss mūs ir aizvedis!
Meitene_
P.S. Pieķeršanās rodas no otra apskāvieniem
|
|
|
[03 Nov 2016|10:27pm] |
"Jebkurā brīdī visu vari pārtraukt. Es sapratīšu " ja tas būtu tik vienkārši...
Meitene_
|
|
|
[18 Oct 2016|08:54pm] |
Atkal manas dalītās sajūtas! Šodien izbaudīju savu pirmo brīvo dienu atvaļinājumā. Stāvēju saulītē un sildījos. Tik patīkami! Pat uz brīdi aizmirsu visas savas domas ap un par. Liekas, ka kāds bij diezgan izbrīnīts mani neredzot darbā un centās saprast kur esmu. Pat atvaļinājumā neliekas mierā (uz ko cerēju) ! Cerams, ka klusēšana liks mazliet nomierināties un vismaz uz šīm divām nedēļām varēšu no visa atpūsties un censties par to tik ļoti nedomāt. Ļoti ceru...
Meitene_
|
|
|
[17 Oct 2016|10:56pm] |
Ugunīgas brīvdienas! Ellišķīgi ugunīgas... Pēc brīvdienām bija vajadzīga vēl vismaz viena diena brīva no darba, lai atvilktu elpu un "sakārtotu domas"!
Sākšu no sākuma...
Sarunājām ar meitenēm beidzot atslēgties no vīriem, bērniem (kurām nu ir!), darbiem un doties nakts uzdzīvē! Protams, vakars bezgala izdevies! Dejas, daudz smieklu un sāpošas pēdas! Pat manas sāpošās pēdas bij sīkums. Protams, galvassāpes nākošajā dienā un šoks par konta stāvokli :D ! Eh, vieni sīkumi! Kad tad ja ne tagad ??
Nākošais vakars ! Nakts ? Uh..emocijām bagāts. Iepriekš sev apsolīju, ka nekas tāds neatkārtosies, bet es atkal padevos.. Taču klusībā laikam uz kaut ko tādu cerēju, gaidīju.. Vēl aizvien tās pašas acis!!! Protams, tajā vakarā nedomāju par sekām! Pat nevienā brīdī! Nedomāju par to kā atkal jutīšos dienu vēlāk vienkārši satiekot!
Šodien satiku! Emocijas dalītas. Starp labām un sliktām emocijām! Kāpēc ? Tāpēc, ka abi grēkojām (tā teiktu mana vecmāmiņa-lai viņai vieglas smiltis..) Grēkojam atkal un atkal. Tomēr tas ir tik sasodīti patīkami! Patīkami, kad velk vienam pie otra tik ļoti kā pēc ūdens karstā vasaras dienā! Mīlestība? Nē, kaisle!
Runājām par to kā vispār nonācām tik tālu. Vairākus gadus skatījāmies viens uz otru vienkārši no tāluma. Pirms mazliet vairāk kā gada kaut kas mainījās! Es esot beidzot paspērusi solīti uz priekšu. To kaut kā palaidu garām. Vienkārši attapos kad bijām jau divatā... Bet vai es to nožēloju? Manas domas mainās. Pēc sajūtām! Pēc retajām tikšanās reizēm vēl pāris dienas pēc tam esmu tā kā apdulusi. Nezinu kas notiek apkārt un ko darīt tālāk. Brīnos kā vispār tieku ar visām tām emocijām galā. Kaut kā veiksmīgi spēju tās noslēpt. Laikam izliekos. Stulbi.. Bet tas cilvēks tā pat man redz cauri un jūt katru manu garastāvokļa maiņu un saprot kāpēc tā ir!
Visā visumā.. Savos 28 gados viss kas notiek ar šo īpašo cilvēku (jā, Viņš tiešām tāds ir. Par to nemaz nešaubos!) ir labākais kas ir noticis! Mana draudzene man vienu reizi jautāja vai viņš nav man par vecu? 13 gadu starpība. Gadi? Kas ir gadi? Vai no tā mainās cilvēka domāšana, attieksme, glāsti, skūpsti un viss pārējais ? Nu nē. Tās ir manas domas! Citi to nesaprot. (Nesaprot visumā kopumā ne par mums, jo taču, pasarg Dievs, kād par to uzzinās.) Lai! Mani tas neuztrauc. Domāju par to kā jūtos un es cik labi jūtas Viņš esot kopā ar mani!
Bet kā velk pie tā... Bet cik grūti darbā paiet vienkārši garām izliekoties, ka mūs nekas cits nesaista kā tikai darbs!
Kaut kā saraustītas manas domas šodien..
...Pamodos no tā, ka kāds maigi noskūpstīja manas lūpas. Pirmajā brīdī nespēju aptvert kas notiek un kur esmu! Un ar ko esmu! Ārprāts! Bija jau rīts! Un es vēl tur! Un ar Viņu! Un tad atcerējos cik patīkami bija kad mani vienkārši apķēra, noskūpstīja manu plecu un ļāva aizmigt... Sasodīts cik patīkami! Ne jau sajūtu dēļ. Cilvēka dēļ...
Meitene_
P.S. Zinu, ka ilgošos atkal visu to sajust...
|
|
|
[07 Oct 2016|07:11am] |
|
Auto pilotā
|
|
|
[06 Oct 2016|10:23pm] |
Esi sveicināta, Vientulība!
Vai es "gruzos" ? Turpinās pieradums..
Meitene_
|
|
|
[26 Sep 2016|09:29pm] |
Vīna glāze un cigarete! Mhmm...Turpinājums tam pārdomas un domas!
Kārtējo reizi aizdomājos par savu rīcību, par cilvēkiem ar "pievienoto vērtību"! Acu priekšā stāv tikai viens cilvēks ar savu vērtību. Spriežu par to cik liela un kāda ir tā vērtība! (un fonā skan salkana bībera dziesma (pat ar lielo burtu nevaru uzrakstīt :D ), bet dziesma laba, lai ar cik skumīgi tas neskanētu)!
Šīs dienas sarunas man lika mazliet pasmaidīt. Tikai pie sevis ne redzot citiem. Nevaru atļauties kādam to redzēt. Savādāk "deguns būs gaisā" :D ! Eh, bet kā gribējās vienkārši paskatīties acīs un pasmaidīt! Ak, šis gandrīz vājais raksturs...
Ak, jā. Pirms pāris nedēļām es salūzu un padevos pilnībā! Ko lai saka - Vienkāršs cilvēks - vājš raksturs :D Bet ku tas bij fantastiski lieliski! Neko labāku un jaukāku nebiju piedzīvojusi pēdējo divu gadu laikā..
Meitene_
|
|