Mazliet no manis.... Ko atstāju... [entries|friends|calendar]
Meitene_Es

[ userinfo | livejournal userinfo ]
[ calendar | livejournal calendar ]

[12 Aug 2012|08:19am]
Svētdienā esmu augšā jau tik agri! Brīvdiena. Beidzot svētdiena. Pēc lielajiem miegiem beidzot jūtos kā cilvēks.
Ārā spīd saule un diena solās būt emociām bagāta. Šodien jāatgriežas dzimtajās mājās. Tik reti sanācis tur būt kopš tur vairs nedzīvoju. Itkā jau vairs nav tāda iemesla tur būt biežāk kā reizi gadā varbūt biežāk. Palikusi tik viena kapu kopiņa, kuru biežāk kā to reizi gadā arī nesanāk "apciemot"..
Diena būs mazliet skumīga..

Meitene_
post comment

[11 Aug 2012|11:55pm]
Mazā meitene...
Sajutos tāda. Tāda sajūta, ka īsti negribas vēl pa īstam pieaugt. Un tās bremzes... eh, kā tās vēl strādā!!! Varbūt tā arī labi?
Tik mazliet satraukums par to, kas notiks kad tās saplīsīs!!! Vēl tās strādā, bet liekas, ka pamazām sāk izbeigties..

Meitene_
post comment

[10 Aug 2012|05:09pm]
Izgāju uz ielas. Nebūtu labāk gājusi
Budzis

Meitene_
post comment

[08 Aug 2012|11:06pm]
Hrrr... smiekli nāk par sevi :D Savos 24 gados uzvesties kā padsmitgadniecei :D Kaut gan.. tie padsmit gadi jau nemaz nav tik tālu uz atpakaļu vairs.
Runājos ar savu darba kolēģi, kurai tagad ir tikai 19. Stāstot kā uzvedās savos 15 gados, brīnījos par sevi. Kad man bija 15 es lasīju vēl grāmatas un nedomāju ne par ko. Puiši? Ha, kādi puiši :D :D :D
Tāda sajūta, ka tagad tik esmu sākusi dzīvot. Pāris gadiņus tik... NORMĀLI dzīvot!
Kas ir mainījies!? Puiši ? Ha, kādi vēl puiši :D Vīrieši. Arī tie paši, kuri 37 gados uzvedas kā puiši :D
Smiekli arī nāk par tevi. Vīrietis ar stāžu, bet runājot, skatoties uz tevi redzu puisīti! Ja vien redzētu sevi no manis..eh :D
Domāju arī par mani to pašu padomā citi :D bet nu jau kaut kā man vienaldzība iestājusies :D
Lūdzu, lūdzu par jautrību. Teicu tak, ka esmu dāsns cilvēks un nekā man nav žēl :D

Lai dzīvo jaunība vecajos un dullums vēl neizaugušajos ;)

Meitene_
post comment

[07 Aug 2012|07:11am]
Solās būs "jautra" diena. Hrrr... Šodien labāk sēdēt migā un nebāzt pat degunu ārā.


Meitene_
post comment

[05 Aug 2012|09:33am]
Viss tāds mazliet panīcis. Mazliet rokas nolaidušās.. no visa pa mazliet..

Meitene_
post comment

[04 Aug 2012|09:41am]
Pilnīgs Hrrrr uz pus pasauli.
Vakar mazliet "atrāvos no ceļa" un šorīt pamodos ar dullu galvu. Bij tā vērts ?? Jā :D
Pa ceļam uz mājām izbridu visas peļķes un no augšas ar kārtīgu lietu dabūju. Atkal sajutos kā mazs bērns. Eh...

Meitene_
post comment

[31 Jul 2012|10:46pm]
Mazliet atkal viss kājām gaisā.
Izjūtu savā veidā tādu kā mazu nodevību domājot par ko citu! A ko darīt, ja tas notiek pats par sevi??? Ko darīt, tad kad nevar dabūt to ko tajā brīdī gribas un tad nemanot izlien kāds no pūļa un cenšas mani pamudināt uz šo nodevību ???
Pati vairs nezinu ko darīt un ko vispār daru!!!!

Sirds un prāts divas dažādas lietas. Viens ar otru cīnās savā starpā. Hrrrrr :@
Pēdējā laikā daudz rūcu! Uz konkrētiem cilvēkiem. Pieķēru sevi, ka tas tādēļ, lai mazliet atbaidītu no sevis, bet tas iedarbojas pavisam pretēji!! A ko nu ??? Ja sēžu klusiņām malā - pievelku. Ja rūcu - pievelku!! Ko darīt ????


Meitene_
post comment

[26 Jul 2012|10:21pm]
Jūūūū... Nekad nebiju domājusi, ka upeņu lasīšana var sagādāt tādu prieku :D Un pie tam pēc negulētas nakts.
Diena pavadīta godam. Ar daudz saules un vairākiem spainīšiem upeņu :) Pie tam bōnusā neliels iedegums... :)

Mazliet smaidu.

Meitene_
post comment

[23 Jul 2012|10:54pm]
Pārsteidzoši ātri tā pagāja. Tik ar kaut kādu ilgu pieskaņu. Un vēl ar vien ... bet tik ir klusums un tukšums!

Un tā paiet manas dienas - vienmuļi ...


Meitene_
post comment

[22 Jul 2012|10:35pm]
Gribētos kau ko pateikt, bet kaut kāds dīvains tukšums galvā. Laikam garā darba diena darījusi savu...
Mierīga, bet gribējās būt citā vietā un ar citiem cilvēkiem!!


Un tu vēl jautāji kādu savādāku es to gribēju. Hrrrrr... !!!!



Meitene_
post comment

[22 Jul 2012|07:07am]
Kā tāda maza muļķīte uz zirņa! Skatās no augšas un gaida, gaida, gaida....

Meitene_
post comment

[21 Jul 2012|09:54pm]
"Viss kas bijis starp mums vēl ir te.. "
Viena dziesma iet uz riņķi. īsti nezinu kas tajā mani tik ļoti piesaistīja. Dienā pārdesmit reizes uz riņķi.. pie katras nākošās jau vairs neko nedzirdu. Pa brītiņam tik dungojas piedziedājums līdzi un tad atkal pazūd..

Diena mazliet savādāka. Kad esmu ārā no alas itkā viss ir ok. Dzīvoju visiem līdzi. Kā iebrienu alā tā pārslēdzos uz vientulību un nāk atkal viss virsū. Saprotu, ka vajadzētu vairāk līst ārā no tās alas, bet man nesanāk. Esmu cilvēks, kuram vajadzīga sava telpa, kurā būt vienam, bet tai pašā laikā tas man nāk nedaudz par sliktu. Domas maļas un maļas.... un esmu atkal sākumā!

Cilvēks - vienpatis!!!


Meitene_


P.S. .... siltās vasaras ēnā. Paliec klusi un neaizej redzi saule jau riet lēnām...
post comment

[19 Jul 2012|11:40pm]
Pilnīgi liekas,ka kāds uz mani skatās ar lielu melnu aci!!!
Pēdējo 7 mēnešu laikā pārāk bieži ar mani kaut kas notiek.

Varbūt jāmeklē kāda TANTIŅA ? Ticu tādām lietām ? Kad jau mērs pilns, tad jau laikam jāsāk... ja nezin ko darīt, ko iesākt.
Tas taču nav normāli!!

Meitene_
post comment

[18 Jul 2012|11:22pm]
Domāju kur es tagad vēlētos būt..

Iedomājos par jūru. Zinu, ka tik ierasti un vienkārši, bet nav man sanācis tur būt vēl šovasar.
Apgulties smiltīs un vienkārši gulēt. Patīk tā skaņa, kad ūdens skalojas krastā. Mierīgi...
Vajag maz mazliet vairāk miera kā man jau ir.
Pēc vakardienas sajūtām ir mazliet, mazliet labāk..


Šodien staigājot mājas tiku pie lielā gāziena. Uzlocīju bikšu staras un visas peļķes pa ceļam bija manas. Tik forši. Jau atkal atcerējos bērnību :)

Šodien mazliet smaidu. Un sapratu, ka vajag būt pacietīgai. Un tad jau būs labi!!

Meitene_
post comment

[16 Jul 2012|10:03pm]
Tāda sajūta, ka galvā vate sabāzta. Tāds tukšums iekšā... Nu jau bij pagājis laiciņš kopš tā jutos. Un nu atkal.
Tik daudz būtu ko teikt, bet īsti nezinu kā to visu pateikt. Iekšā viss stāv, bet vārdi nenāk ārā. Tikai domās tie maļas uz riņķi. Slikti. Jo ilgāk tie nenāk ārā, jo sliktāk paliek. Nezinu cik ilgi tā izturēšu. Manīju, ka brīžiem kaut kāda vienaldzība iestājas un tad atkal tā pazūd... Mānīgi.

Dzīve tomēr ir nežēlīga pret mums cilvēkiem. Būtu tā labi vienkārši dzīvot. Nejust vairāk kā tikai ar pirkstu galiem un viss! Būtu taču vienkāršāk vai ne ??? Pašlaik liekas, ka būtu gan. Mazāk sāpīgāk. Nē, ne mazāk, bet vispār nebūtu sāpīgi.

Pirmo reizi bija zvans, kuram bija tikai pī pī pīīīīīī.... arī tas mazliet iesmeldzas...

Meitene_
post comment

[13 Jul 2012|09:53pm]
Kad biju maza viss likās savādāk. Tā pat kā tagad esot lielai..
Neko daudz man nevajadzēja pilnam priekam. Pilnu paku ar flomasteriem un jaunu burtnīcu. Vakaros padzīvoties mazliet ilgāk ārā ar sētas bērniem, ziemā izrakt kādu alu kupenā. Un daudz tādu lietu, kas man sagādāja prieku..
Tagad ? NU jau liela meitene. Pa reizei arī ar flomasteriem pazīmēju kopā ar krustdēliņu un arī vakaros ilgāk padzīvojos ārpus mājas. Tā pat ar tām alām... Pat tagad tas var sagādāt prieku. Nu un kas, ka jau pāri 20 ?? Bet... maza biju sirsniņa nesāpēja un raižu nebij. Kaut tagad tikai tā asara nobirtu par kādu sasistu pirkstu vai nobrāztu ceļgalu.
Bet tagad tās asaras savādāk krīt un iekšā sāp stiprāk un par daudz ko nopietnāku. Kaut varētu kā maza būdama tos gadus atpakaļ......

Kā gribētos, lai ir mazliet savādāk...


Meitene_
post comment

[18 Jun 2012|11:35pm]
Pēdējās dienās daudz domāju par mīlestību. Ne konkrēti pret kādu, bet kopumā pret visu. Cilvēkiem pret cilvēkiem, dzīvniekiem.. daudzi to saka par lietām. Vai lietas var mīlēt ? Mīlot tie un tos, kuriem ir dvēsele.


Es saku, ka mīlu lietainās vasaras dienas, kad varu bradāt pa peļķēm un nebaidos tā vārda tieši pret to! Kāpēc ? Jo vienkārši izbaudu to.. Kaut vairāk cilvēku to baudītu un saskatīju tajā kaut ko vairāk kā tikai lietu un slapjumu!!!!



Meitene_
post comment

[14 Jun 2012|10:43pm]
Pateikt mātei - Es mīlu tevi. Tādēļ, ka tiešām mīlu vai tādēļ, ka man viņa būtu jāmīl ?!
Protams, ka mīlu. Bet tas vienmēr ir bijis grūti izdarāms. Neesmu laikam no tiem cilvēkiem ,kuriem viegli izpaust tādas jūtas kaut vai pret māti, māsu, brāli..! Slikti - zinu!!

Pret viņu ? Aij, ku grūti. Pat vēl grūtāk. Esmu pārliecināta par savām sajūtām, bet nenāk ārā no manis šie vārdi! Citi teiktu tas nozīmē, ka nemīlu. Nē, tā nav. Kaut kādas bailes. HRRRR kā rieb tā sajūta, kad grib ko pateikt, bet nevaru. Bremzes iestājušās! Gribas atlaist to pedāli vaļā un nedomāt ne par ko!!!


Meitene_
post comment

[10 May 2012|07:33pm]
Kājas tā vien prasās pēc garākas pastaigas! Nu jau kādu laiciņu esmu tam metusi mieru. Tagad sākās siltākas dienas/naktis un šķiet, ka KLEJOŠANA arī sāks likt manīt par sevi.. Pagaidām tik vēlmēs vien, bet ceru, ka drīz jau drīz....

Gads iet uz beigām un visi tik cītīgi raksta un raksta (kuriem(AM!) jāraksta!).
Mazliet baidos par vasaru...pēdējā laikā par to vien domāju. Kaut būtu palicis vēl kāds gadiņš ...

Meitene_
post comment

navigation
[ viewing | 140 entries back ]
[ go | earlier/later ]