|
|||||||
Mazliet no manis.... Ko atstāju... Nekas nav mainījies sajūtās! Vēl arvien tas pats mans samākslotais miers. Grūti tā! Šķiet, ka pagaidām esošajā situācijā nevaru savādāk! Tā laikam vienkāršāk, jo nezinātu ko citu teikt ko darīt! Laikam jau nekas cits nav jādara. Ja nu vienīgi nerunāt, nesmaidīt un pat neskatīties virsū! Mēģināju, bet man tas kaut kā nesanāk. Gribas vienkārši izraut sirdi un atslēgt prātu. Iet, darīt, nejust, eksistēt! Tās Acis ir visur! Visur kur eju, visur kur skatos. Pat skatoties uz to soliņu! Vēl nesen apsēdos uz tā un likās, ka sēž tur pat blakus kā toreiz! Visur ejot un esot liekās kā toreiz... Viss liekās kā tikko noticis! Viss! Es cenšos saņemties un tikt ar to galā! Tiešām ļoti cenšos! Es gribu saprast cik ilgu laiku man tam visam vajadzēs! P.S. Cilvēks uz mūžu, lai arī kas būtu noticis... Meitene_ |
|||||||