Mazliet no manis.... Ko atstāju...

14th May, 2017. 10:24 pm.

Mh..prātā visu laiku stāv lasītie vārdi! Cenšos tos pieņemt. Pamazām tas izdodas, bet ar ļoti lielu skumju pieskaņu... Pārcilāju prātā atmiņas. Jā, jā zinu, ka tas man nepalīdz, bet tikai pretēji. Uzdzen skumjas, bet nu tak..šis vājais raksturs! Eh..

Brīnos kā mēs vēl ar vien spējam sarunāties. Bez atklāta aizvainojuma vai naida! Es pati brīnos par sevi, par savu raksturu! Pēc visa notikušā man vajadzēja "iemest vārdus sejā", bet es to nedarīju! Kāpēc? Es vienkārši neesmu tāds cilvēks. Nu nav tā naida! Vienkārši nav! Aizvainojums? Jā, mazliet, bet zinu, ka abpusēji un tā ir arī mana vaina!

Sarunas tā pat turpinās. Sākums bij visai grūts un neizprotams, bet tagad kaut kā kaut kas ir mazliet mainījies. Cenšos saprast otru cilvēku. It sevišķi pēc 5dien notikušā. Nesaprotu kam tas viņam bij vajadzīgs ? Vai pati to pārdzīvoju un nožēloju? Nē, bet vajadzētu, jo tas situāciju neuzlabos!

Pats trakākais ir tās sajūtas. Tas tukšums iekšā! Tā apziņa, ka daudz kas pazudis no manis! Ir palicis samākslots miers, neīsti smaidi un daudz domas, kuru vietā ir nepareizie vārdi!!! Daudz kas pazudis..Cilvēks, draugs, mīļotais..

Taču teicām, ka būs grūti, bet nēēē vajadzēja riskēt!

P.S. Ilgojos vēl ar vien tik pat ļoti kā agrāk..

Meitene_

Make Notes

Back A Day - Forward A Day