 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Mazliet no manis.... Ko atstāju...
Ugunīgas brīvdienas! Ellišķīgi ugunīgas... Pēc brīvdienām bija vajadzīga vēl vismaz viena diena brīva no darba, lai atvilktu elpu un "sakārtotu domas"!
Sākšu no sākuma...
Sarunājām ar meitenēm beidzot atslēgties no vīriem, bērniem (kurām nu ir!), darbiem un doties nakts uzdzīvē! Protams, vakars bezgala izdevies! Dejas, daudz smieklu un sāpošas pēdas! Pat manas sāpošās pēdas bij sīkums. Protams, galvassāpes nākošajā dienā un šoks par konta stāvokli :D ! Eh, vieni sīkumi! Kad tad ja ne tagad ??
Nākošais vakars ! Nakts ? Uh..emocijām bagāts. Iepriekš sev apsolīju, ka nekas tāds neatkārtosies, bet es atkal padevos.. Taču klusībā laikam uz kaut ko tādu cerēju, gaidīju.. Vēl aizvien tās pašas acis!!! Protams, tajā vakarā nedomāju par sekām! Pat nevienā brīdī! Nedomāju par to kā atkal jutīšos dienu vēlāk vienkārši satiekot!
Šodien satiku! Emocijas dalītas. Starp labām un sliktām emocijām! Kāpēc ? Tāpēc, ka abi grēkojām (tā teiktu mana vecmāmiņa-lai viņai vieglas smiltis..) Grēkojam atkal un atkal. Tomēr tas ir tik sasodīti patīkami! Patīkami, kad velk vienam pie otra tik ļoti kā pēc ūdens karstā vasaras dienā! Mīlestība? Nē, kaisle!
Runājām par to kā vispār nonācām tik tālu. Vairākus gadus skatījāmies viens uz otru vienkārši no tāluma. Pirms mazliet vairāk kā gada kaut kas mainījās! Es esot beidzot paspērusi solīti uz priekšu. To kaut kā palaidu garām. Vienkārši attapos kad bijām jau divatā... Bet vai es to nožēloju? Manas domas mainās. Pēc sajūtām! Pēc retajām tikšanās reizēm vēl pāris dienas pēc tam esmu tā kā apdulusi. Nezinu kas notiek apkārt un ko darīt tālāk. Brīnos kā vispār tieku ar visām tām emocijām galā. Kaut kā veiksmīgi spēju tās noslēpt. Laikam izliekos. Stulbi.. Bet tas cilvēks tā pat man redz cauri un jūt katru manu garastāvokļa maiņu un saprot kāpēc tā ir!
Visā visumā.. Savos 28 gados viss kas notiek ar šo īpašo cilvēku (jā, Viņš tiešām tāds ir. Par to nemaz nešaubos!) ir labākais kas ir noticis! Mana draudzene man vienu reizi jautāja vai viņš nav man par vecu? 13 gadu starpība. Gadi? Kas ir gadi? Vai no tā mainās cilvēka domāšana, attieksme, glāsti, skūpsti un viss pārējais ? Nu nē. Tās ir manas domas! Citi to nesaprot. (Nesaprot visumā kopumā ne par mums, jo taču, pasarg Dievs, kād par to uzzinās.) Lai! Mani tas neuztrauc. Domāju par to kā jūtos un es cik labi jūtas Viņš esot kopā ar mani!
Bet kā velk pie tā... Bet cik grūti darbā paiet vienkārši garām izliekoties, ka mūs nekas cits nesaista kā tikai darbs!
Kaut kā saraustītas manas domas šodien..
...Pamodos no tā, ka kāds maigi noskūpstīja manas lūpas. Pirmajā brīdī nespēju aptvert kas notiek un kur esmu! Un ar ko esmu! Ārprāts! Bija jau rīts! Un es vēl tur! Un ar Viņu! Un tad atcerējos cik patīkami bija kad mani vienkārši apķēra, noskūpstīja manu plecu un ļāva aizmigt... Sasodīts cik patīkami! Ne jau sajūtu dēļ. Cilvēka dēļ...
Meitene_
P.S. Zinu, ka ilgošos atkal visu to sajust...