 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
Mazliet no manis.... Ko atstāju...
Uhh.. Atkal aizņemtais cilvēks... Skatos, ka laiciņš gan pagājis!
Šodien beidzot saulīte spīd un Meitene_ arī spīd :)! Izskatās, ka citi arī smaida un spīd, bet to īsti redzēt nevar, jo jāstaigā ar piežmiegtām acīm. Taču tajā kāds dikti spīdina... :) Tāpēc paļaujos uz savu intuīciju par citiem!
Manas daudzās puķes arī jau sāk just pavasari, jo lielākā daļa jau tikušas pie jaunām mājiņām un smiltiņām. Un tas nu gan ir pavasara rādītājs :)
Meitene_
Vienmēr licies, ka laiks ir labākais līdzeklis VISAM. Nu..varbūt ne pilnīgi visam, bet lielākajai daļai..
Pieci gadi jau būs pagājuši kopš mūsu iepazīšanās. Diezgan interesanti šis cilvēks ienāca manā dzīvē. To dienu atceros itkā tā būtu bijusi tikai vakar, bet tomēr ļoti daudz dienas... Kas viņš man ir ? Mīļākais? Nē. Draugs? Vai vīrietis var būt labs draugs ? Kolēģis? Tas būtu tuvākais.. Bet tomēr labs Draugs. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nevar būt tāda kombinācija. Arī šis cilvēks. Protams, bija uzmanības apliecinājumi un mēģinājumi savaldzināt. Un tā divu gadu garumā...
Es - kā diezgan jauna meitene - centos izvairīties no šī cilvēka, jo mani mazliet biedēja tā lielā uzmanība! Tā nebija uzmācīga. Viņš zināja robežas. Cik ļoti var censties un arī to kad apstāties! Es apbrīnoju viņa pacietību. Tik ilgu laiku mēģināt kaut ko... Un tad pēkšņi kaut kas mainījās. Es pārstāju baidīties un mēs pamazām kļuvām par labiem draugiem. Sarunas, sarunas, sarunas. Par jebko. Zobu birstēm, cik olas var apēst no rīta, par to kuram vairāk patīk makšķerēt utt...
Ilgi domāju kāpēc gan baidījos no Viņa! Un tikai pēc šiem gadiem es sapratu to, ka Viņš jau no paša sākuma mani interesēja vairāk nekā drīkstēja, domāju savādāk par viņu kā drīkstēja. Pati par sevi smējos :D !
Tagad mēs abi pasmejamies par sevi!
Un tagad ? Neesmu vairs tā mazā bailīgā meitene, bet kaut kas ir nokavēts. Man vajadzēja šo ilgo laiku, lai Viņu iepazītu. Protams, man nebij nekādas domas uzsākt kaislīgu romānu ar darba kolēģi... :D ! Bet tas ir kaut kas savādāks... Vienkāršs, silts mīļums. Bieži rūpes un satraukums par mani. Zinu, ka varu vienmēr palūgt Viņam palīdzību un neprasīs man neko pretī.
Mani kāds sargājot! Kāds attur Viņu ikreiz kad grib tuvoties man ne kā Draugs. Es tik pasmejos... Bet nu jau klusībā cenšos to KĀDU atrunāt, lai paņem brīvdienu un atpūšas no manis sargāšanas no šī cilvēka...
Tagad tik skatieni no tāluma un citiem nemanāmi nejauši pieskārieni..
Bet Draugs :)
Zinu, ka klusībā abi ceram, ka varbūt kādreiz kaut kas mainīsies, bet tagad tik satraucoši ikdienišķas sarunas.. :)
Meitene_