|
|||||||
Mazliet no manis.... Ko atstāju... Tāda sajūta, ka galvā vate sabāzta. Tāds tukšums iekšā... Nu jau bij pagājis laiciņš kopš tā jutos. Un nu atkal. Tik daudz būtu ko teikt, bet īsti nezinu kā to visu pateikt. Iekšā viss stāv, bet vārdi nenāk ārā. Tikai domās tie maļas uz riņķi. Slikti. Jo ilgāk tie nenāk ārā, jo sliktāk paliek. Nezinu cik ilgi tā izturēšu. Manīju, ka brīžiem kaut kāda vienaldzība iestājas un tad atkal tā pazūd... Mānīgi. Dzīve tomēr ir nežēlīga pret mums cilvēkiem. Būtu tā labi vienkārši dzīvot. Nejust vairāk kā tikai ar pirkstu galiem un viss! Būtu taču vienkāršāk vai ne ??? Pašlaik liekas, ka būtu gan. Mazāk sāpīgāk. Nē, ne mazāk, bet vispār nebūtu sāpīgi. Pirmo reizi bija zvans, kuram bija tikai pī pī pīīīīīī.... arī tas mazliet iesmeldzas... Meitene_ |
|||||||